Literāri tematiskā izstāde ''Zigfrīda Annas Meierovica brīvības zvaigznes''
Zigfrīds Anna Meierovics (1887. gada 5. februāris - 1925. gada 22. augusts) savas dzīves laikā pildījis dažādus pienākumus. Strādājis gan par grāmatvedi, gan par skolotāju, gan baņķieri un akciju sabiedrības direktoru. Meierovics bija cilvēks, kurš apciemojot dažnedažādas valstis, politiķus un diplomātus, popularizēja Latvijas vārdu pasaulē. Viņš panāca Latvijas uzņemšanu Tautu Savienībā, kas bija ANO priekštece. Rakstnieks Edvarts Virza Meierovicu raksturojis kā elegantu, apburošu cilvēku ar starptautiskām manierēm, ar jau iedzimušu kultūru, cilvēku bez sentimentalitātes personīgā un sabiedriskā dzīvē. Cilvēku, kurš prot samierināt strīdniekus, pats būdams mierīgs un nosvērts. Tādejādi viņš nodrošinājis sev pirmā Latvijas ārlietu ministra amatu, kuru ieņēma no 19.11.1918. – 26.01.1924. un 19.12.1924. – 22.08.1925. No 19.06.1921.–26.01.1923., 20.07.1922.–26.01.1923., 28.06.1923.–26.01.1924. gadam viņš bija arī Latvijas Republikas ministru prezidents. Meierovics bijis viens no Latviešu Zemnieku savienības dibinātājiem, bet 1918. gada sākumā Latvijas Pagaidu nacionālā padome viņu izvēlējās kā sūtni, kam jādodas uz Eiropu, lai pārliecinātu citas valstis atbalstīt Latvijas brīvību un neatkarību. 1918. gada 11. novembrī britu valdība ārlietu ministra Artura Džeimsa Belfūra personā rakstiski apstiprināja, ka atzīst Latviešu pagaidu nacionālo padomi par Latvijas pagaidu valdību un uzskata Zigfrīdu Annu Meierovicu par tās “neoficiālo diplomātisko pārstāvi”, tādejādi karaļa valdība atzina Latvijas neatkarību De Facto. Piedalījies arī Parīzē notiekošajā Miera konferencē. Viņa plānos bija apvienoties savienībā kopā ar Igauniju, Lietuvu, Somiju un Poliju, taču šis nodoms, diemžēl nepiepildījās. Meierovics piedalījies arī citos sabiedriski politiskos pasākumos. Par Meierovica dzīvi sarakstītas vairākas grāmatas, kas skatāmas bibliotēkas palodzes izstādē. Latvijas Nacionālajā Operā izrādīts mūzikls “Meierovics. Teiksma par Zigfrīdu Annu Meierovicu” un 2018.gadā radīta mākslas filma “Zigfrīds Anna Meierovics” (režisors Tālivaldis Margēvičs). Piemiņas vietas šim izcilajam cilvēkam atrodamas Rīgas Meža kapos un Tukuma vecpilsētā. Aizvien varam staigāt pa Meierovica bulvāri Rīgā, bet skolas bērni Kabilē apmeklē viņa vārdā nosaukto pamatskolu. Dibināts arī Z.Meierovica piemiņas fonds un biedrība.
Izstādē būs skatāmas grāmatas, žurnālu un avīžu raksti. Pamatinformācijas avoti izgūstami no logā redzamajiem OR kodiem. Vizuālos resursus skatiet Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālajā bibliotēkā. Izstādei pievienots izmantoto avotu saraksts skatāms ŠEIT.