Lasītava
Lasītavas telpa
Pētera Brūvera vārdā nosauktā lasītava ir iedvesmas un labizjūtu telpa, kas rosina sabiedrību sarunām par literatūras emocionālo nozīmību, atbildību un piederību kultūrtelpai. Lasītavā, kas ieguvusi Pētera Brūvera vārdu, pieejams dzejnieka darināts grāmatu plaukts ar viņa grāmatām, galds, krēsli, eļļas glezna no Brūvera mājām Stopiņu pagasta “Kalējos”. Privātkolekcijā ietilpst 346 vienības: grāmatas, periodika un telpiskie priekšmeti. Saturs ir ne tikai vērtīgs papildinājums literatūrzinātnes krājumam (167 vienības) ar dažādu valodu vārdnīcām (to starpā arī mazskaitlīgu un pie mums nezināmu tautu valodu vārdnīcas, piemēram, karaīmu, kumiku, tatāru, tuviešu, altajiešu, čuvašu un jakutiešu), bet arī kā unikāla kultūrvēsturiska vērtība, kas piedāvā pētniecības un zināšanu izguves iespējas.
Lasītava, kas dinamiski atspoguļo grāmatu lasīšanas radīto notikumu. Telpas funkcionalitāte un iespēja to transformēt atbilstoši dažādu pasākumu vajadzībām. Telpu iespējams izmantot patstāvīgam mācību un pētniecības procesam, laikrakstu un žurnālu lasīšanai.
Stopiņu jostas aušana
Stopiņu novada (tagad pagasta) jostas aušana, novada iedzīvotāju un viesu dāvana Stopiņu novadam 125 gadu jubilejā, 2011. gada 17. oktobris - 2012. gada 31. jūlijs. Ideja dzima 2011. gadā novada garīgajā krātuvē – bibliotēkas darbinieku kolektīvā. Sākumā kā domas pavediens, līdz dziļi sirdī izlolots šis kopdarbs ir tapis, kā dāvana Stopiņu novada 125. gadadienai. Ideja bez cilvēku sirds līdzdalības nekad nebriedina augļus, tikpat ir vajadzīgs spēcīgs iedvesmojošs cilvēciskais faktors un šo ideju nesēja un kopēja Stopiņos ir Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane.
Pašapziņa, kas tik ļoti šajā laikā vajadzīga latvietim ir stiprināta ar jostas krāsainajiem dzīpariem un ornamenta maģisko spēku, ko pasākumā zinoši un uzskatāmi klāstīja literatūrzinātniece Janīna Kursīte. Katrs varēja padomāt, kāpēc izvēlējies tieši šādu ornamentu un kādu domu spēku ielicis kopējā enerģijas kamolā, kur ornamenta veidotā secība zināmā mērā turpina Stopiņu novada stāstu par senatni un tagadni.
427 cilvēku kopējais devums. Vidēji viens raksts 10 cm, tomēr sajūta, kā pēc liela un labi padarīta darba.
Jaunākajam audējam bija četri gadi (Mona Luīze Vītoliņa, Zanda Vērdiņa un Filips Bībers), piedalījās gan ģimenes, gan draugi un radi. Kāds atnāca pat savā kāzu jubilejā izpildīt šo goda rituālu! Kopumā rakstu veidoja 239 sievietes un 58 vīrieši, bet toties puiši bija 65 un meitas arī 65! Dažs labs pat gribēja vēlreiz piedalīties, daudzi pie stellēm sēdās savā mūžā pirmo reizi, tieši tāpēc gandarījums vēl jo lielāks. Tieši pašmāju izcilā meistarība gan Haralda Kurzemnieka meistardarbs steļļu veidošanā, gan Baibas Kurzemnieces izcilais prāts, neizmērojamā pacietība, pedagoģiskā meistarība visos aust gribētājos raisīja radīšanas prieku.
Pasākuma norisei savu pateicību izteica Latvijas Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra tradicionālās kultūras eksperte lietišķajā mākslā Linda Rubena, kuras vēstījumu nolasīja Haralds Burkovskis. L. Rubena atzinīgi novērtēja novada tautas jostas tapšanu un kopības stiprināšanu un pašapziņas celšanu, kas šobrīd ir sevišķi nepieciešams ikvienam.
Amatu prasmes – modernais un mūsdienīgais laika zīmju vēstījumā, tehnoloģijas laikmeta iezīmes un atbalstītāju individuālā attieksme, filozofiskā un nacionālā laikmeta liecība, tas viss ir Stopiņu novada devums nemateriālās kultūras mantojuma kopējam pūram.
Teksts. Stopiņiete un notikumu dalībniece, Vita Banga, 2012. gada 6. augusts
Retrospekcija par Stopiņu novada 125. gadadienai veltītās jostas tapšanu, 2012. gada 24. augusts
Pētera Brūvera privātkolekcija
2020. gada vasarā Ulbrokas bibliotēka saņēma dāvinājumā novadnieka dzejnieka un tulkotāja Pētera Brūvera privātkolekciju. Tas ietver grāmatas un žurnālus, kā arī dzejnieka pašdarinātu grāmatu plauktu un rakstāmgaldu no viņa darbistabas.
Iespieddarbu kolekcijā ietilpst 346 izdevumi, no tiem 310 monogrāfiskie izdevumi un 36 periodiskie izdevumi. Grāmatu kolekcija lielā mērā atspoguļo Pētera Brūvera profesionālo darbību. Lielākā daļa no grāmatām ir dažādu valodu vārdnīcas, kas tika izmantotas tulkotāja darbā. Brūveris tulkoja no lietuviešu valodas un tjurku valodām, kā pazīstamākās no tām var pieminēt uzbeku, kirgīzu, azerbaidžāņu un turku valodas. Kolekcijā var atrast mazskaitlīgu un pie mums nezināmu tautu valodu vārdnīcas, piemēram, karaīmu, kumiku, tatāru, tuviešu, altajiešu, čuvašu un jakutiešu. Lielākā daļa šo vārdnīcu ir ar krievu valodu kā otru valodu.
Iespieddarbu kolekcijā ietilpst 346 izdevumi, no tiem 310 monogrāfiskie izdevumi un 36 periodiskie izdevumi. Grāmatu kolekcija lielā mērā atspoguļo Pētera Brūvera profesionālo darbību. Lielākā daļa no grāmatām ir dažādu valodu vārdnīcas, kas tika izmantotas tulkotāja darbā. Brūveris tulkoja no lietuviešu valodas un tjurku valodām, kā pazīstamākās no tām var pieminēt uzbeku, kirgīzu, azerbaidžāņu un turku valodas. Kolekcijā var atrast mazskaitlīgu un pie mums nezināmu tautu valodu vārdnīcas, piemēram, karaīmu, kumiku, tatāru, tuviešu, altajiešu, čuvašu un jakutiešu. Lielākā daļa šo vārdnīcu ir ar krievu valodu kā otru valodu.
Vērtīgu kolekcijas daļu sastāda dzejas krājumi svešvalodās, kuros publicēti Pētera Brūvera dzejas tulkojumi. Varam iepazīties ar Pētera Brūvera dzeju angļu, krievu, zviedru un slovēņu valodās.
No periodiskajiem izdevumiem jāpiemin žurnāla “Karogs” dažādu gadu atsevišķu numuru izlase, kuros atrodamas Pētera Brūvera publikācijas.
Bibliotēkas lasītavai, kurā šī kolekcija radusi jauno mājvietu, dots Pētera Brūvera vārds. Turpmāk ikvienam novadniekam, interesentam un pētniekam ir iespēja ar šo kolekciju iepazīties lasītavas telpās. Attiecīgi iegūto materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu raksturo speciāls zīmogs un akadēmiskums laikmeta liecībās, atsevišķu valodu, dažādu tautu dzīvēs un personībās.
Uz tikšanos Pētera Brūvera lasītavā!
Teksts. Ivita Duļbinska. 2020. gada 26. oktobris
Dzejnieka rokrakstā, mašīnrakstā rodamās darba lapas darbnīcas bēniņos.. atdzīvojas un dveš dzejnieka elpu, atplīvurojot slepenumu un brūverisko rakstīšanas manieri.
Daudzviet tulkojumi,
zīmējumi, draugu vēlējumi.
“Kalēju vecā šķūnīša bēniņos putni vij ligzdas grāmatu plauktos,
un viņu mazuļi dzied daudzās valodās.
Pa lapiņai saudzīgi lasām kopā
Dzejnieka mūžu. Nolīst mirdzošs lietus“, bibliotekāre Gunta Bruģētāja.
Dzejniekam piešķirtās balvas un diplomi
Autoru biedrības AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balvas piešķirtas Pēteram Brūverim 1999. gadā par radio, koncertos, televīzijā un mehāniskajā ierakstā visvairāk izmantotajiem muzikālajiem darbiem - dziesmām izrādei "Šveiks".
Baltijas Asamblejas balva Pēteram Brūverim piešķirta par dzejas krājumu "Valodas ainava". Izdevniecība “ Neputns”, 2004.
Dzejas krājums "Valodas ainava" ir septītais dzejoļu krājums. Pētera Brūvera iecerētās tetraloģijas pirmā grāmata. Autora izcili tēlainā, sulīgā autordzeja ir papildināta ar tulkojumiem no viņa “valodas ainavai” būtiskiem avotiem.
Grāmatā lasāmas arī Tuvas šamaņu rituālo tekstu poētiskās pērles – šamaņsaukas, nepārspējamā ainavu dzejas meistara korejieša Juna Sondo (1587–1671) gadalaiku noskaņas, 17.-18. gs. radītās turku dzejnieka un sūfistu misionāra Āšika no Konjas dievupsauksmas, Kvinta Horācija Flaka dzejoļi. Grāmatu iekārtojusi māksliniece Ūna Laukmane. Grāmata iznākusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
2002. gada autortiesību bezgalības balva par audiovizuālā darba “Neparastie rīdzinieki” izmantojumu Latvijas kinoteātros, LTV, LNT, TV3 un koncertos.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite “par personisko ieguldījumu, attīstot Lietuvas un Latvijas starpvalstu attiecības un veicinot abu valstu politisko, kultūras, ekonomisko un sabiedrisko sadarbību” tika apbalvojusi vairākus Latvijas cilvēkus. Šo ordeni Pēters Brūveris saņēma kā pēdējo apbalvojumu savā radošajā un panākumiem bagātajā mūžā.
Dzejas dienu balva - Rakstnieku savienība uzskata par augstāko novērtējumu dzejniekam Latvijā.
Dzejnieka dzimtajās mājas “Kalēji” Dzejas dienu balvu 1996. gadā iedibināja pats dzejdaris Pēters Brūveris. Piešķirot kalējiskas balvas – Zelta kuvalda, Sudraba veseris, Bronzas āmurīši. Vienpersoniski dzejas nakts ietvaros godalgas tika piešķirtas Raitim Simsonam, Mārim Salējam, Hannu Oikinenam, Andrejam Upītim, Aivaram Neibartam.
No 2015. gada un vēl arvien Dzejas dienas pasākumā dzejnieka dzimtajās mājās “ Kalēji”, Līči, Stopiņu pagasts, ikgadēji literātiem un viesiem tiek pasniegtas amatnieka Jāņa Grazdanoviča sagatavotas koka balvas – kuvalda, veseris, āmuriņš.
Pēters Brūveris dzejo par putniem, bitēm un dabu. Grāmatā ievietotas sešas citu tautu šūpuļdziesmas un trīs dzejoļi viņa krievu draugiem, skaitāmpantiņi, dažādas mīklas un dzejoļi par zvēriem un dzīvniekiem.
Ojāra Vācieša literāro prēmiju piešķir par dziļi patiesu garīgu dzeju, lai atbalstītu latviešu dzejnieku jaunradi un jauno autoru devumu dzejā.