Mūsu mājokļos ir vieta, kur iespējams piedzīvot visdziļākās, sirsnīgākās sarunas – tā ir virtuve. Ulbrokas bibliotēkā Muzeju nakts pasākumā 2025 “Mūsu vērtību stāsti - kalendārs uz atdzejas skatuves” lasītavas pašā vidū arī iekārtota mājīga virtuve. Ciemos sanākuši Pētera Brūvera laikabiedri. Sarunā ar kultūras projektu vadītāju, pasākuma viesmīlības un garšas pastiprinātāju Liegu Piešiņu atmiņās par dzīves notikumiem, dzeju, atdzeju un tulkojumiem dalījās dzejniece Inese Zandere, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozares eksperts Kristaps Kuplais, rakstniece un tulkotāja Ilze Lāce. Mākslinieks Andrejs Māris Eizāns Pēteram Brūverim ir veltījis ekslibri. Viņš tos zīmē jau četrdesmit gadus un pavisam drīz gatavojas pagatavot tūkstošo ekslibri.

Virtuves plauktā izvietoti visi pieci Pētera Brūvera mantojuma saglabāšanai veltītie kalendāri. Tie visi sākas ar dzejnieka dzimšanas mēnesi – aprīli. “Pētera Brūvera atdzeja un tulkojumi” ir šī gada tēma. Katrā no mēnešiem dzejnieka laikabiedri atspoguļo viņa daudzpusīgās intereses par mazo tautu kultūru un literatūru.

Atspirdzinošus Sanpellegrino limonādes, dažādu sulu un ar daudzveidīgām specijām bagātinātus kokteiļus viesiem un klausītājiem jauca bibliotēkas domubiedri Uldis Bērziņš un Ingrīda Balode. Lieki piebilst, ka garšas buķete pārsteidza to baudītājus.

Atdzejošana no lietuviešu valodas un draudzība ar lietuviešu dzejniekiem un ir nozīmīga Pētera Brūvera daiļrades šķautne. Dzejniece Inese Zandere ieskicēja savā ziņā interesantu padomju laika īpatnību – tieši komjaunatne bija tā padomju jauniešu aktīvā organizācija, kas sekmēja daudzveidīgus sadraudzības pasākumus, īpaši starp literātiem. Padomju laika ideoloģijai tur nebija vieta. Panbaltiskā kustība, dzejniece pamatoti tā nosauc šo aktīvo abu tautu dzejnieku radošo sadraudzību, ietvēra literāros sakarus, atdzejošanu un arī lietuviešu valodas mācīšanos Viļnas Universitātē. Visam pamatā spilgtu personību vēlme uzturēt stipru mazo tautu valodu. Latvijai tāds bija Pēters Brūveris, Lietuvai - Hermanis Marģers Majevskis (1951-2001). Pētera Brūvera atdzejojumi ir nodrošinājuši lietuviešu dzejas nozīmīgumu Latvijā un viņš pamatoti varēja sevi dēvēt par baltu kultūras dēlu. Atzinīgus vārdus par kultūras sakaru uzturēšanu ir izteicis arī lietuviešu politiķis, neatkarības kustības līderis Vītauts Landsberģis. Pēters Brūveris 2004. gadā par dzejas krājumu "Valodas ainava" saņēma Baltijas Asamblejas balvu literatūrā. Inese Zandere saņēma kokteili “Tu neļausi man samelot”.

Dzejnieka laikabiedrs dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis Knuts Skujenieks savulaik ir teicis: “Pēters Brūveris kā Krimas tatāru tiesību aizstāvis ir plaši pazīstams ārpus Latvijas robežām”. Kristaps Kuplais ir pētījis Pētera Brūvera saraksti ar Krimas tatāru valodnieku Ismailu Kerimovu un kultūras vērtību aizstāvi Alimu Alievu 20. gadsimta 80. gados. Latvijā tobrīd gaisā jau virmo atmoda. Vēstulēs atklājas tā laika politiskā gaisotne un Krimas tatāru nerimstošās ilgas pēc savas zemes. Dzejnieka, tulkotāja un atdzejotāja Ulda Bērziņa (1944–2021) iedvesmots, Pēters Brūveris aktīvi pievērsās valodas prasmju apguvei un tulkošanai. Krimas tatāru folkloras atdzejojumu apkopošana bija dzejnieka lielais mērķis, mazās tautas - Krimas tatāru likteņa iepazīšanai piešķirot nopietnu sociālo svaru. Kristaps Kuplais saņēma kokteili “Mazās tautas liktenis”.

Klāt neesošo laikabiedru atmiņas klausītājiem vēsta Liega Piešiņas. Ieva Lešinska – Geibere dziļākas draudzības nostiprināšanos ar Piču, kā viņu dēvēja daudzi kolēģi, akcentē Zviedrijas Rakstnieku savienības rīkoto kuģa braucienu pa Vidus jūru un Melno jūru ar atdzejošanas sacensību. Ievas Lešinskas dārzā, pieminot dzejnieku aug viņa nāves dienā iestādītā dzeltenā dienlillija “Dzejnieka sirds” – Piča sirds.

Rakstniece un tulkotāja Ilze Lāce - Verhaeghe atceras savas literatūras skolotājas teikto: “Dzejnieks no cilvēka atšķiras ar to, ka redz un jūt dziļāk”. Viņa atmiņās atgriežas 1976. gadā, kafejnīcā “Dieva auss”. Pa stikla durvīm ienāca Pēters Brūveris, stalts, melnā beretē un garu baltu šalli ap kaklu apmetis. Turpmākais laiks veidojās – spilgts, radošiem notikumiem piepildīts. Tas aptvēra dzejnieka spējas un savdabību pilnīgi un bagāti. Ilze Lāce iesaistīja Pēteru Brūveri lietuviešu dzejnieka Toma Venclova dzejas tulkošanā. Tas nepadevās viegli, bet atdzejotais izdevās dziļš, pamatīgs un īsts, kā viss ko darīja Pēters Brūveris. Ilze Lāce saņēma kokteili “Viņi nekad nesatikās”.

Dzejnieka, atdzejotāja un literatūrzinātnieka Māra Salēja atmiņās uzsvērta Pētera Brūvera spēja atdzejā aptvert neaptveramo, jo īpaši tulkojot azerbaidžāņu, turku, gagauzu, osetīnu, mordoviešu dzeju. Visas valodas poētiskās domāšanas līmenī, kas notiek vienā intensitātē ar oriģinālu, lai ar pilnu pārliecību teiktu ”Pētera atdzejojumi ir nodrošinājuši sev mūžīgumu latviešu valodā”.

Savukārt tulkotāja un redaktore Maima Grīnberga no Pētera Brūvera ir mācījusies ne tikai atdzejošanas prasmi, bet arī apguvusi tautskolotājas prasmes. Pētera Brūvera atdzeja ir dod mums iespēju uztvert mazām tautām raksturīgo atpazīstamu un nozīmīgu. Vislabāk Maimai prātā palikusi intensīvā draudzība ar lietuviešiem. Vēlreiz šeit vietā pateikt patiesi būtisko - saskarsme ar lielu personību un vienlaikus arī darbaudzinātāju – Pēteri Brūveri un Uldi Bērziņu viņa laikabiedriem ir veidojusi bagātu atdzejas un mazo tautu kultūras sakaru pieredzi.

Nākotne atkārto pagātni,
Bet tagadnes mums nav. Valodas
Tagadne nav nedz zilbe, nedz pat skaņa,
Vien tas brīsniņš starp skaņas izmaiņām.
(Kornēlijs Platelis)

Ginta Zalcmane
Latvijas Nacionālā bibliotēka

Mūsu vērtību stāsti – kalendārs uz atdzejas skatuves. Par viesmīlību un garšas pastiprinājumu radošās darbnīcas jeb virtuves sarunās Ulbrokas bibliotēkas vārdā parūpējās Liega Piešiņa. 2025. gada 17. maijs

Galerija

Mūsu vērtību stāsti – kalendārs uz atdzejas skatuves