Dzejas dienas 2016
Dzeja, kas vēlas būt sasniedzama
Ir septembris, ierasto ainavu iekrāso dzeltenzaļi toņi, pustoņi, kā nojausma par rudens tuvošanos, sadzirdama arī dzērvju nerimtīgā deja. Patīkams nemiers un aicinošs rotaļīgums it visā, kas norit dabā. Ja palūkojamies vērīgāk, tad līdz ar krāsu nomaiņu dabā skaidri redzam, ka arī dzeja virpuļo un vēlas būt sasniedzama. 2016. gada 16. septembrī Dzejas dienu pasākums “Kur tavi melnie strazdi Un brīnumsārtais rīts” dzejnieka Pētera Brūvera dzimtajās mājās “Kalēji”, ciematā “Līči”, mežmalas ielokā pulcē vidējās paaudzes dzejniekus, Stopiņu novada skolu jaunatni, bibliotēku un kultūras darbiniekus, interesentus un Brūveru mājas ļaudis. Kas zina varbūt tāpēc, lai melno meža strazdu un skudru ceļi raisītu pārdomas par dzejas rosību laikā un telpā.
Gan dzejai pieradinātie un pietuvinātie – Andris Ogriņš, Anna Dzintare, Indra Brūvere Daruliene un Jānis Vādons, gan pavedinātie mūzikā un mākslā spēj sastapties un mijiedarboties, interpretējot dzeju zīmējumā un krāsu nianses tverot mūzikas skaņās. Katram sava vibrācija un sajūtu gamma, jo mežmalā valda “kalēja” un dzejnieka darba rīki - uguns, āmurs, vārds, ota, mūzika un laiks.
Visupirms tie ir Pētera Brūvera rakstītie bērnu dzejoļi, kuri teatrāli un brīvi ieskanas bērnu mutēs. Dedzīgas sirsnības pārņemti Upesleju internātpamatskolas – rehabilitācijas centra 4. klases izglītojamie skolotājas un bibliotekāres Guntas Bruģētājas vadībā ļauj pulsēt valodas ritmam un pašu priekam.
Katram no klātesošajiem dzejniekiem sava pieeja, kā justies sadzirdētiem un ievērotiem, jo ikdienas gaitā vienlaikus ir arī atdzejotāji, ievadu un recenziju autori.
Andris Ogriņš neviltoti atklāj mūsdienīga dzejnieka uzrunas veidu un aicina atrast pašam savu laiku dzejas iespaidos, atstājot telpu pārdomām un noskaņu zīmējumam. Bibliotēkas dzejas plauktiņā trīs no viņa četrām iznākušajām grāmatām – “Zem pulksteņa pulkstenis”, “Pēdējā santīma grāmata”, “Plaukstu šķērsielas”.
Tādēļ zināmākais, kas iegūto autogrāfu un sarunu virpuļos uzmanības un ievērības līderis. Anna Dzintare ir gados jaunākā un trauslākā dzejniece, kas par savu grāmatu “Eju pa svešu ielu” saņēmusi Carnikavas novada domes Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā. Klausītājam atklāj pēdējā laika zīmju pierakstus dzejā. Smalki, niansēti un personiski atbildīgi, tā radot paliekošu satikšanās prieku. Jāņa Vādona dzejas intonācija ir nevainojama pateiktā vārda un noskaņas ziņā, atvēlot laiku un vietu arī Pētera Brūvera dzejas rindām. Viens no literārā žurnāla “Domuzīme” redaktoriem ar nopietna dzejnieka viedokli laiktelpā, kam pamatā ir spēcīga valodas un laika izjūta. Indras Brūveres Darulienes dzejas šarmam piemīt ne tikai piederība dzimtajai vietai, rakstītajam vārdam, bet gan jūtīga attieksme literārai domai kopumā, latviešu un lietuviešu videi dvēseliski sajaucoties, smeldz un ieskanas visu maņu gamma. “Sagūstītās atmiņas ir kā zirnekļu tīkls, kur katram pavedienam nozīmīga vieta … sagūstītas atmiņas kļūst par zīmju un metaforu sistēmu, kas brīžiem pārvēršas dzejā”, tā Indra par pavasarī izdoto dzejoļu kopu “Sagūstītās atmiņas. Valkai – 730”. Kā tulkotāja nupat žurnālā “Domuzīme” latviskojusi, noslēpumaino lietuviešu rakstnieka Alvida Šlepika, stāstu “Čells”.
Čells ir Dzejas dienu vistiešākais liecinieks un dziļas, spilgtas skaņas radītājs klātienē. Stopiņu novadā dzīvojošā čellista Silvestra Jura Kalniņa meistarklase instrumenta pārvaldībā ir nopietna un godpilnas attieksmes vērta. Daudzu pašmāju un starptautisku konkursu laureāts, Silvestrs, sevi pieteicis, kā spilgta personība Latvijas jauno talantu pārstāvniecībā. Muzikālo priekšnesumu papildina pianiste Inese Gaile.
Skolotāju Santas Podgaiskas un Daces Balodes vadībā, radošu personību klātbūtne, ir arī Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu izpildījums turpat radītajos zīmējumos, kas dzejas interpretācijas un uztveres ziņā, klātesošajos dzejniekos un klausītājos, raisa paliekošu prieku.
Kopumā Dzejas dienu pasākumam mākslas, mūzikas un vārda skanējums, kas nemanot satuvinājis dzejnieku un dzejas klausītāju izpratnes, sniedzis iespēju sastapties un mijiedarboties dažādu vecumu paaudzēm, radījis līdzpārdzīvojumu un piederību šim laikam. Par to visu pateicībā dzejnieka Pētera Brūvera iedibinātās balvas – zelta kuvalda, sudraba veseris, bronzas āmuriņš, kas izsenis ir bijuši “Kalēju” mājas kalēja darba rīki. Šais laikos koka lietu un amatnieka Jāņa Grazdanoviča izpildījums, kas pasniegti dzejniekiem par dzejas paušanu, mācekļiem par muzikālā priekšnesuma radīšanu un dzejas interpretācijas izpildījumu, vadītājiem un bibliotekāriem par dalību iekārtojot Dzejnieku un klausītāju notikumvietu dzejnieka Pētera Brūvera dzimtajās mājās “Kalēji”. Visu notiekošo caurstrāvo saimnieces Vijas Brūveres labvēlība un atbalsts. Dzeja ir sasniedzama un pavedina uzdrošināties, atklāt, izzināt, doties …., būt it visur, kur to gaida.
Daiga Brigmane, Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja
(27.09.2016.)