Dz. 1949. gada 20. martā
Mākslas zinātniece, grāmatu autore
Mācījusies Biķeru astoņgadīgajā skolā no 1956. – 1964. gadam.
1982. gadā Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļā ieguvusi Mākslas zinātnieces diplomu.
1999. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi mākslas maģistra grādu mākslas zinātnē.
No 1999. gada nodarbojas ar kultūrvēsturisko ēku pētniecību.
2003. - 2005. darbojās „Lattelekom” interneta «Apollo» portālā kultūras sadaļā „Laiks un telpa” kā galvenā redaktore.
1994. - 2016. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā kā Rīgas pilsētas mākslas pieminekļu valsts galvenā inspektore.
1975. –1994. Vecākā zinātniskā līdzstrādniece Kultūras ministrijas Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniski pētnieciskajā padomē.
Aktīva Ulbrokas bibliotēkas palīdze un pētniece novadpētniecības darbā un bibliotēkas draugu kopas dalībniece!
2010. gada 27. oktobrī saņēmusi 1991. gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmi par dalību barikādēs Vecrīgas, Saeimas teritorijā.
2013. gadā kā eksperte piedalījusies darba grupā seno ēku un būvju apzināšanas fotofiksācijas un projekta “Senās mājvietas Stopiņos” veidošanā.
2014. gadā piedalījusies televīzijas dokumentālās filmas “No sētas uz sētu” tapšanā.
2014. gada 28. augustā bijusi klāt Gaismas pils atklāšanas svētkos : Novadu dienā.
Līdzdarbojusies Latvijas Nacionālās bibliotēkas kolekcijas “Zudusī Latvija” veidošanā.
2017. gada 12. maijā uzstājusies Pierīgas reģiona publisko bibliotēku novadpētniecības seminārā “Stopiņu novads Latvijas kultūrtelpā”. Temats: “Ulbrokas muiža un tās apkārtne – 20 gs. 30. gadu ceļotāju atmiņās”.
2017. gadā ieguvusi gada balvu “Sieviete arhitektūras veicinātāja”, kas pasniegta 22.05.2018 pasākumā “Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā”.
2019. gadā piedalījusies TV raidījuma “Ielas garumā” veidošanā par Stopiņu novadu.
Piedalījusies autoru kolektīva darbā izdevumiem „Latvijas Padomju enciklopēdija” (sēj. Nr. 1–10, raksti par Latvijas kultūras pieminekļiem, 1981–1987); raksti par Rīgas kultūras pieminekļiem enciklopēdijai „Rīga» (1988) un jaunās „Latvijas enciklopēdijas” I–IV sējumiem (2000–2006).
Kopš 1997. gada V. Banga darbojusies arī kā kuratore Latvijas Arhitektūras muzejā, izstādes „Oficiālā arhitektūra un tradicionālā māksla. A. Birkhāns un K. Sūniņš” (1997); „Pauls un Haralds Kundziņi – nacionālie romantiķi” (1998); „Prāts un jūtas. A. Birzenieks un P. Bērzkalns” (1999); „Eižens Laube” (kopā ar J. Lejnieku, 2000); „Marta Staņa – modernisma romantiķe” (2005) un „Art Deco Latvijā” (autoru kolektīvā, 1999, Lietišķi dekoratīvās mākslas muzejā).
Pētījusi arhitektes Martas Staņas daiļradi, Rīgas kafejnīcu interjerus 19. – 20 gs. 30.gadi, Latvijas interjeru mākslu 20.gs. 20./30.gadi.
Viena no pirmajām Latvijā pievērsusies arhitektu iemūžināšanai LTV dokumentālajās filmās: filmu “Arhitekte Marta Staņa un “Arhitekts Andris Kronbergs” scenārija autore.
Bijusi TVNet redaktores slejas veidotāja.
Teicēja J. Kursītes grāmatā “Latvieša māja”.
Pēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas datiem piedalījusies 17 grāmatu (tostarp vairāki izdevumi) un 265 rakstu tapšanā.
2013.gadā saņēmusi Stopiņu novada Goda pilsones titulu!
Biķeru septiņgadīgās / astoņgadīgās skolas skolnieces Vitas Bangas (dz. Klindžānes) atmiņu video
1. Banga, Vita. Rīgas jūgendstils. Interjers = Art Nouveau In Riga. The Interior / Vita Banga - Rīga : Jumava, 2020. – 133.lpp. – ISBN 978-9934-20-370-1
2. Sveicam laureāti // Tēvzemīte. - Nr.280 (2018, 5.jūn.), 10.lpp. : fotogr.
3. Vita Banga: Redaktores sleja [tiešsaiste] // TVnet.lv. – Rīga : Tvnet grupa, [2003]. Pieejams: https://www.tvnet.lv/6226918/vita-banga-redaktores-sleja