Kas šodien ir laiks un laikabiedri?
Mūsuprāt interesanti, talantīgi cilvēki – novadnieki, kas viesošanās reizē aktualizē laikabiedra nostāju kādā no kultūras darbības jomām. Māra Poļakova ir tulkotāja, kas tulko no krievu, vācu, angļu, sengrieķu, latīņu, jidiša, ivrita, baltkrievu un ukraiņu valodas. Sarunas gaitā mums, jo īpaši nozīmīgi ir Māras tulkojumi no ukraiņu valodas, jo tiekamies februārī, kad ukraiņi otro, bet patiesībā desmito gadu, aizstāv savu dzīvību, ģimeni, mājas. Karš ir neatgriezeniski mainījis noskaņojumu, pārliecību un skatījumu uz notikumiem un cilvēkiem, jo runājam par tulkotām grāmatām un kultūru, kā kara sastāvdaļu. Liegas Piešiņas teiktajā par Māru ieklausāmies ”Kad Māra tulko īstus, sirsnīgus un godīgi izstāstītus stāstus par Ukrainā notiekošo, viņa mēdz raudāt.” To apliecina neliels priekšlasījums no Māras jaunākās eseju izlases tulkojuma Oksana Zabužko “Planēta Vērmele”. Darba fragments ir par zaudētām mājām, māju smaržu un deportāciju. Saturs ir skaudrs, pamodinošs un aktuāls, lai mēs, iespējams, paguruši un pie kara pieraduši, tomēr spētu saglabāt modrību.
Oksanas Zabužko izlases pamatā ir 2020. gadā Kijivā iznākušais eseju krājums "Планета Полинь", tomēr īpaši latviešu izdevumam uzrakstīts ievads ar nosaukumu “Uzruna latviešu lasītājam”, esejas atlasījusi pati autore, papildinot krājumu ar divu pēdējo gadu laikā presē publicēto, piemēram, eseju "Ko var mācīties no lielā blefa", kas ar lielu interesi tulkots vismaz 23 valodās. Arhitektūra, valoda, ideoloģija, vienādas pilsētas un ielas ir tikai neliela daļa no totalitārisma filozofijas.
Uzrakstītais un šobrīd arī latviskotais šķiet tik svarīgs, kur novērtējams gan autores skatījums, gan konteksts, kurā autore spējusi un prot ielikt vēsturiskus un kultūras notikumus. Šobrīd Māra Poļakova tulko Oksanas Zabužko romānu "Pamesto noslēpumu muzejs". Bet ukraiņu kara bēgles Darjas Kalašņikovas grāmatas "Ēna un jūra" atvēršanas svētki ir vienā dienā ar lasītāju tikšanos Ulbrokas bibliotēkā. Un tad seko Māras apsolījums priekšdienām, ka top kāds ukraiņu literatūras tulkojums no līksmās un priecīgās puses. Sadzirdam darbības vidi par četrdesmitgadniecēm un došanos uz laukiem pie vecmāmiņas.
Māras dzīves ceļš caur valodu un tulkotājas darba pieredzi ir saistīts ar dziļi personisku un patiesu attieksmi par mājām: “Mājas ir tur, kur ir mani koki un mani mākoņi. Tur, kur ar mani runā manā valodā”. Tepat Stopiņu pagastā ir Māras dzimtās mājas un vecāki. Stopiņu mājas raksturo daudzas unikālas īpašības, kas atspoguļo gan reģiona vēsturi, gan šodienas dzīvi. Stopiņu pagasts ir viens no tiem reģioniem, kurā saglabājusies miera un klusuma atmosfēra. Ulbrokas bibliotēka 2013. gadā apzinājusi Stopiņu vecāko māju un to iemītnieku stāstus par māju vēsturi. Tostarp arī Institūta ielas māju – seniori jeb “Akācijas”, kurās noticis arī Ulbrokas bibliotēkas organizētais muzeju nakts pasākums “Rikšiem bērīt es palaidu”. Šo māju stāsts turpinās, jo vienlaicīgi Ulbrokas bibliotēkas telpās vērojama Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu zaļajā praksē jeb plenērā veidoti darbi, kas apkopoti izstādē “Novada vēsturiskās mājas – “Akācijas”. Arī šis stāsts ir atgādinājums mainītai dzīves telpai un šodienas realitātei māja – patvērums. Klātesošo tikšanās ir vēstures un dzīvās atmiņas stunda, tikai joprojām atklāts jautājums - kā to pieņemt, kā ar to sadzīvot? Cerībā un vienlīdz novēlējumā, ka spējam rast gan emocionāla, gan filozofiska un analītiska satura izpratni mainīgajā un pārvērtējamajā kultūras vidē.
Nākamā tikšanās ciklā “Laikabiedri” notiks 19. martā plkst.18.00 Ulbrokas bibliotēkā viesosies vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs sarunā ar kultūras žurnālisti Liegu Piešiņu par latviešu modernās kultūras veidošanos ilgajā 19.gadsimtā.
Daiga Brigmane,
Ulbrokas bibliotēkas vadītāja
