Sestdien, 2024. gada 18. maijā, daudzviet Latvijā, Rīgā un Pierīgā norisinājās Muzeju nakts pasākumi ar vienojošo tēmu “Muzeji un bibliotēkas izglītībai un pētniecībai” – izzināt un iegūt, pētīt un saprast. Aktivitāšu ietvaros arī Ulbrokas bibliotēka aicināja uz Pētera Brūvera ceturtā kalendāra “Mācību un studiju laika pazīmes – lomas, stereotipi, pētniecība un stils” atvēršanas svētkiem. Pasākumā piedalījās rakstnieks novadnieks Egīls Venters, dzejnieka Pētera Brūvera laikabiedri Aldis Alekss, Rīgas 49. vidusskolas muzeja vadītāja Aina Babre un klases biedri Edgars Dzenis, Andris Sirmais. Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes Kultūrizglītības darbinieku nodaļas kursa biedri Arnis Miltiņš un Oļģerts Lejnieks.

Šajā tikšanās reizē bibliotēkas pētnieciskā darba prezentēšana ar elegances un stila elementiem. Visa pasākuma laikā tika mainītas dažādas krāsas beretes, kas rosināja domāt par vērtībām un mazliet citādāk paskatīties uz dzejnieka novadnieka Pētera Brūvera dzīves faktiem.

Zilā berete – bibliotēkas vadītājas Daigas Brigmanes rīcībā, bet kultūras projekta vadītājas Liegas Piešiņas galvu rotāja – baltā, dzeltenā, zaļā, sarkanā un rozā berete vai plakanā galvas rota. Tātad vismaz sešas dažādas krāsas domāšanas cepures, lai iepazītos, uzzinātu citu domas, ieklausītos mūzikas valodā, atgādinātu rakstniecības un inteliģences Atmodas laika nozīmi, neatteiktos no sajūtām un emocijām zinībās, dažādās mākslās, vienlīdz uzsverot jaunienācēju latviešu literatūrā.

Muzeja dienas pasākums `2024 “Muzeji izglītībai un pētniecībai”, Ulbrokas bibliotēka, 2024. gada 18. maijs

Līdzās beretēm bija arī ģitāras. Tikšanās sākās ar Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas muzikālu sveicienu. Ģitāristu ansamblis skolotāja Kristapa Hermaņa vadībā, jo savas dzīves laikā dzejnieks mīlēja muzicēt uz tādiem mūzikas instrumentiem kā ģitāra, akordeons. Pamatīgums jebkurā nodarbē bijis raksturīgs dzejniekam un viņš bijis gatavs trenēties līdz asiņainiem pirkstiem, lai tikai labi skan. Turpat klātesošajai rakstāmmašīnai arī senatnīgs un dabisks, mazliet neveikls, bet ļoti personisks izskats un stāsts.

Atmiņu stāstā par dzejnieku Pēteru Brūveri Egīls Venters atcerējās: “1990.gads Latvijā bija ASS laiks. Zemeslodes, laikmeta, cilvēces, tautas ASS laiks. ASS laiks vienmēr nozīmē pārmaiņas, jaunu vektoru, nākotnes nojausmu. Kamēr Rīgas ielās notika dziesmotā revolūcija, žurnāls „Grāmata” veica revolūciju Latvijas kultūrā. Aizliegtie modernisma un postmodernisma teksti, avangarda dzeja un proza – divu gadu apgaismības sprints, kas ielika stūrakmeni 21.gadsimta latviešu kultūrtelpai. Leons Briedis, Igors Šuvajevs, Ingrīda Vāverniece, Marģers Majevskis, Uldis Bērziņš, Guntis Berelis – tikai daži no šiem apgaismotājiem. Un, protams, Pēters Brūveris – ar prūšu tekstiem un paša dzeju, ar nerimtīgu klātbūtni toreiz un tagad.”

Paldies rakstniekam novadniekam par dāvāto eseju, kas atsauca atmiņā Atmodas laiku un atgādināja radošās inteliģences avangardismu kultūrtelpā.

Pētera Brūvera vidusskolas laiks bija Rīgas 49. vidusskola. Katra neordināra lieta Pēteram bija izaicinājums un eksperiments. Vai tā būtu ķīmijas zinātne par vielu sastāvu un to pārvērtībām, vai kāds cits vidusskolas mācību priekšmets eksaktajā vai humanitārajā zinātnē. Tieši Rīgas 49. vidusskolā sākās “mākslas būšana”, jo Pēters mācījās vienā klasē ar Māri Melgalvi. Abi apmeklēja muzejnieku pulciņu pie Līvijas Volkovas un Jura Krieviņa fotostudiju ” Īriss”.

Ieklausoties klātesošo klases biedru šodienas stāstos joprojām saklausījām degsmi, futbola un skolas - tā laika augsto prestižu. Tālākās P. Brūvera studijas tika saistītas ar Latvijas Valsts Konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes Kultūrizglītības darbinieku nodaļu, kuras laikā notika nopietna pievēršanās dzejošanai, dzejas lasīšanai, aktiermeistarībai, muzicēšanai. Kursabiedru un bibliotēkas darbinieku tikšanās, notika gandrīz pirms gada. Sirsnīgs un naratīvs bija kursa biedru atmiņu stāsts, par dvēseliski trauslo, jūtīgo cilvēka dabu un citādo, kas šodienas skatījumā lasāms kā Pētera Brūvera kalendārs vai laika grāmata ar sešām dziesmām. Ceturtais Pētera Brūvera kalendārs apkopo un atspoguļo Ulbrokas bibliotēkas kolektīva pētniecisko darbu un apliecina jaunu novadpētniecības resursu izstrādi. Kalendārs “Pēters Brūveris. Mācību un studiju laiks – Rīgas 49. vidusskola (1972-1975) un Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorija (1976 – 1980)” ir laikabiedru atmiņu un dokumentētu resursu apkopojums ar audio kvadrātkodiem, kas lasāms gan drukātā, gan elektroniskā formātā. Aicinām ieskatīties ilustratīvajā materiālā un būsiet klātesoši notiekošajam.

Kopības mirkļi Ulbrokas bibliotēkas ārtelpā vainagojās ar komandas saspēli un skābeņu zupas ēšanu. Un, protams, atmiņām par Dzejnieku. Aicinām uz tikšanos Dzejas dienas pasākumos rudeni, 6. septembrī, kas notiks dzejnieka dzimtajās mājās “Kalēji” ciematā “Līči”.

Ulbrokas bibliotēkas kolektīva vārdā
vadītāja Daiga Brigmane