Ulbrokas bibliotēkas rīkotās 10. Dzejas dienas dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera dzimto māju “Kalēji” pagalmā, kupla dzejas draugu pulka atbalstītas, ir aizritējušas. Šoreiz tām bija retrospektīva noskaņa, vakara gaitā vienojoties sajūtās par visu, kas te ir ticis runāts, skandēts, domāts, dziedāts un darīts ik rudeni tiekoties un godinot Pēteru Brūveri un dzeju.

Dzejas dienu draugi un domubiedri sakļāvās simboliskā Saules lokā, stādot ābelītes, un simtgadīgais dārzs atkal atdzīvojās, pieņemot jaunos kociņus. Pašvaldības bijušie un esošie vadītāji Vita Paulāne, Jānis Pumpurs un Ainārs Vaičulens ierindoja dārzā vissaldāko vasaras ābelīti “Konfetnoje”. Vitai Paulānei un Jānim Pumpuram paldies par Dzejas dienas tradīcijas iedibināšanu un atbalstīšanu. Inese Zandere ar draugiem dzejniekiem izvēlējās stādīt senu šķirni “Melba”, Ingus Ulmanis ar draugiem muzikantiem iestādīja ābelīti “Daci”. Pētera Brūvera dzejoļu krājumos visi ierakstīja viedus vēlējumus. Citēšu Edvīna Raupa ierakstu dzejoļu krājumā “Ziedi zaudētājiem”: “Koki aug nesteigdamies. Ābeles māk izturēt smagumu lielas ražas gados un vieglumu – tukšajos gados. Bet dzejnieks tikai skatās un brīnās. Un iestāda vēl vienu ābeli”.

Pasākuma tēma – “Ķērpjbārdis. Atstātās zīmes”. Tās bija iedvesmojošas, dziļas pārdomas raisošas sarunas ar atmiņām par un ap Pēteru Brūveri. Par dzeju, tulkošanu un kopīgiem radošiem pasākumiem dalījās Pētera Brūvera laikabiedri – dzejnieki Edvīns Raups, Māris Salējs un Inese Zandere. Sarunas gaitu meistarīgi vadīja novadniece, bibliotēkas kultūras projektu vadītāja Liega Piešiņa, kuras saturīgie un asprātīgie dialogi, balstīti žurnālistikā gūtajā pieredzē, priecēja klausītājus.

Inese Zandere šajā vakarā pieminēja arī Trešdaļgadsimta balvu kā simbolisku literāru apbalvojumu, lai godinātu tos latviešu dzejniekus, kuru dzejas krājumi literatūras profesionāļu ieskatā ir nozīmīgi un ietekmējuši literāro procesu pēdējo 33 gadu laikā. Tovakar vēl nebija zināms, bet šobrīd zinām – balva dzejnieka Jura Kunnosa (1948–1999) trešajam dzejoļu krājumam "Slengs pilsētas ielās" (1991).

Dzejnieks sevi izteic dzejas valodā. Ineses Zanderes lasījumā dzīvs kļuva viss, ko balvai nominētajā dzejoļu krājumā “Dzintara galvaskausi” poētiski paudis Pēters Brūveris. Viņš atgriežas senvēsturē, savieno laikus un notikumus, priekštečus jātvingus, galindus un prūšus, un, varbūt, arī kuršu dzintara galvaskausus smiltīs. Dzejā paustā gadsimtu samilzusī sāpe ir aktuāla arī šodien. Spilgtu un asu domu piepildītu dzeju lasīja Māris Salējs un Edvīns Raups, kas piedalījušies arī Pētera Brūvera 1996. gada rudenī organizētajās Dzejas dienās “Kalējos”.

Ugunskura liesmu sildīti un tumsas ieskauti baudījām Dabas koncertzāles maģisko noskaņu. Mūzikā to sniedza Ingus Ulmanis, Aigars Voitišķis, Kaspars Tobis un Andris Sējāns. Tā bija vārdos neaprakstāma dabas, mūzikas, zinātnes, video mākslas, un dzejas simbioze ar galveno varoni – rakstu ķērpi Graphis scripta, kuru Pētera Brūvera meža ainavā izstāstītā video iemūžinājis režisors un mākslinieks Roberts Rubīns.

Nākamgad atkal dosimies uz Dzejas dienām “Kalējos” un gluži tāpat kā Dūdars Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienās Silmačos” teiksim: “Jaunās ābelītes vareni saņēmušās”.

Ginta Zalcmane
Latvijas Nacionālā bibliotēka