Jauns gads un joprojām mūsu ikdienā tiek turpināts stāsts par kara apstākļos zudušām mājām, cilvēciskām bailēm, iznīcību un nāvi. Turpat divas stundas Ulbrokas bibliotēkā sarunu ciklā “Domātājs un darītājs” ar kultūras žurnālisti Liegu Piešiņu un interesentiem sarunājās latviešu žurnālists, trīs grāmatu autors, fotogrāfs un kara reportieris Atis Klimovičs. Starptautisku konfliktu un karadarbības karsto punktu reportieris. Apzināti no 1992.gada regulāri brauc uz Ukrainu, bieži devies uz Krievijas karadarbības zonām Gruzijā, bijis Kuveitā pirms Irākas kara sākuma. Pazīstams ar savām reportāžām no kara skartajiem punktiem: Čečenijas, Dienvidosetijas, Kalna Karabahas, Afganistānas un Ukrainas. Tas ir patiess aculiecinieka vēstījums par šodienas notikumiem Ukrainā, tik pat patiesi par 30 gadu garo žurnālista pieredzi, kas apkopota Ata Klimoviča grāmatā “Ukrainas kara voluntiera dienasgrāmata” (2024) vēsta par piedzīvoto, palīdzot Ukrainas armijai. “Tas ir darbs frontes aizmugurē, un es varu bez jokiem sacīt, ka esmu praksē apguvis brīvprātīgā profesiju. Savā ziņā tā ir līdzīga žurnālista darbam, jo brīvprātīgais tāpat brauc un pēta situāciju, tiekas ar cilvēkiem, vāc informāciju, svarīgi veidot pazīšanās”, saka Atis. Ar pārliecību ir pieņēmis vēl vienu profesiju, kas nav tikai misijas darbs, bet gan apziņa, ka ir jāpalīdz.

Cilvēki gaida mieru. Līdzi pārdzīvošana, nevar nedarīt sajūta un joprojām pārliecība, ka Ukraina nezaudēs un nebeigs pastāvēt, starp citu, gluži nemanot Atis sācis saprast ukraiņu valodu. Princips apraksti - to ko redzi, jāapraksta ļoti ātri – tu neesi redzējis, to ko neesi redzējis, neesi dzirdējis to, ko neesi dzirdējis. Reportiera darbs – vāc materiālu , līdz noteiktam laikam šis materiāls jāapraksta. Jāuzraksta interesanti, bez piecām minūtēm pirms nodošanas tas tiek uzrakstīts, iesniegts. Iespējams, ka augstākā politiskā vadība mūs mierina, sekojot paziņojumiem, bez ziņu lasīšanas ikdienā ir skaidrs, ka kaut kas ir jādara.

Transports, tīkli, sveces, pārtika, nauda ir visbiežāk ziedotās lietas Ukrainas karavīriem, tik pat aktīva palīdzība tiek sniegta Ukrainas bērniem, kuriem krituši tēvi un to viesošanās notiek Latvijas pašvaldībās, ģimenēs. Rit ceturtais gads. Voluntieriem jau ir zināms, kam ko, kāpēc ved - līdz adresātam. Latvijas gadījumā seko Ata aicinājums – sagatavot savā ģimenē pārtikas un degvielas krājumus, viens pārstāvis no katras ģimenes iesaistās zemessardzē vai armijā. Nav zaudējis savu aktualitāti Mariupoles aizstāvja, Azova pulka vadītāja vēstījums – “nāciet un stājieties ….un dariet to kopā ar mums”.

2022. gadā izdotajā grāmatā “Kara reportieris ceļā” apkopoti laikrakstā “Diena” publicētie Ata Klimoviča raksti. Šeit varam lasīt ne tikai par aktuālajiem notikumiem un braucienu laikā uzzināto un piedzīvoto, bet arī attiecīgās valsts tā laika politiskās situācijas analīzi. Grāmata ārpus parastā interesentu loka var būt noderīga gan studentiem, gan vēstures skolotājiem. Frontes vērojumi tajā mijas ar izvērstām intervijām ar karavīriem, viņu sievām, atraitnēm, citiem brīvprātīgajiem.

Ati arvien interesējusi vēsture, tāpēc lieti noder atsauce uz Ata Klimoviča trešo grāmatu "Personiskā Latvija. Divdesmitā gadsimta stāsti" (2011) ir brīvās Latvijas paaudzes stāsti caur personisko ar atšķirīgo likteņu un uzskatu cilvēkiem. Tostarp Zentas Dobelnieces stāsts no Ulbrokas.

Tā kā pirmais brauciens šogad uz Ukrainu Atim vēl stāv priekšā, uzzinām kādas grāmatas iesaka izlasīt vakara viesis. Pirmā - Nino Haratišvili “Astotā dzīve” darba pamatā vēsturiski notikumi Gruzijā. Jaši dzimtas vēsture sešās paaudzēs – par astoņām dzīvēm un par sarkanu gadsimtu, kurā visi ir ieausti gluži kā pavedieni paklājā. No vācu valodas tulkojusi Silvija Brice. Otra - uzvaras un traģēdijas, ko Eiropa piedzīvojusi pēc Otrā pasaules kara, Timotijs Gārtons Ešs “Tēvzemes. Personīgā Eiropas vēsture” rakstīto aplūko caur personīgās pieredzes prizmu.

Šodien, kad dzīvojam kara un hibrīkara apstākļos, vienīgā vēlēšanās ir panākt taisnīgu mieru, patiesu šodienas faktu skaidrojumu, pašapziņas un unikalitātes saglabāšanas spēju, sirdsmiera, garīguma un sirdsapziņas spēku, neskatoties uz bailēm un brīdinājumiem, apzināt savu pašvērtību un pastāvēšanas iespējas.

Daiga Brigmane,
Ulbrokas bibliotēkas vadītāja

Tikšanās ciklā “Domātājs un darītājs”. Viesos reportieris un voluntieris Atis Klimovičs sarunā ar kultūras projektu vadītāju Liegu Piešiņu. Aculiecinieka saruna par šodienas notikumiem Ukrainā. 2025. gada 13. februāris