Saltais ziemeļrietumu puses vējš 10. aprīļa pievakarē neko mums neskādē, Ulbrokas bibliotēkā šovakar pavasaris. Košumkrūmi, ābeles un puķes, viss vienos ziedos - šādu noskaņu klausītājiem uzbūra Andrejs Svilāns, ilggadējs Nacionālā botāniskā dārza direktors, šobrīd Dendrofloras nodaļas vadītājs. Viņa darbs ietver rūpes par reto un aizsargājamo augu saglabāšanu un pētniecību, kā arī jaunu augu introdukciju. Pārsteigums - viņa paša dārzā Varakļānos šopavasar ziedēja vairāk nekā 20 sniegpulkstenīšu šķirnes.

Plašās zināšanas un pieredzi Andrejs Svilāns liek lietā, veicinot sabiedrības izpratni par dabas bioloģisko daudzveidību un tās vērtību saglabāšanas nepieciešamību. Augstākā izglītība dabas zinātņu jomā iegūta, studējot Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, doktorantūrā Daugavpils Universitātē, zināšanas papildinot Humbolta Universitātē Berlīnē un Reinas Fridriha Vilhelma Universitāte Bonnā.

Dabas bioloģiskās daudzveidības jautājums interesēja arī šī vakara klausītājus. Kā izrādās, floras un faunas dažādība meklējama ne tikai mežos un pļavās, kā nereti domājam, bet tieši senos muižu parkos. Savulaik muižu dārznieki vietējos apstākļos ieviesa dažādus svešzemju kokus un krūmus. Andrejs Svilāns to skaidro vienkārši: “vienā dobumainā, ar piepēm apaugušā kokā ar cauru vidu un iekaltušiem resniem pārkareniem zariem mājo desmitiem saglabājamu dzīvo organismu sugu”. Vērtību apzināšanas nolūkā būtu lietderīgi veikt vēsturisko muižas parku inventarizāciju.

Andrejs Svilāns ir autors grāmatām, zinātniskām un populārzinātniskām publikācijām par dabas un dārzkopības tēmām. Ieskatījāmies viņa jaunākās grāmatas - “Eiropas skaistākie dārzi un parki” saturā. Eiropas monarhu baroka un angļu stila dārzi, Sansusī parks Potsdamā, Sofijivkas parks Ukrainā un vēl daudzi citi dārzu mākslas paraugi ir iekļauti šajā grāmatā.

Līdz mūsdienām saglabājušies senie parki ir nozīmīgs Latvijas kultūrainavas elements. Andrejs Svilāns par izcilu sauc Rundāles pils franču baroka stilā iekārtoto dārzu. Rīgas pilsētvidē turpinām baudīt dārzu arhitekta Georga Kūfalta (1853–1936) 35 gadu ilgās Rīgas pilsētas dārzu direktora karjeras laikā paveikto. Ja nebūtu šo drosmīgo eksperimentu, mums, piemēram, nebūtu lielākais un vecākais divdaivu ginks (Ginkgo biloba) Kanālmalas apstādījumos.

Kultūras projektu vadītājai Liegai Piešiņai bija sagatavota vesela virkne asprātīgu jautājumu, piemēram, vai meistaram pašam ir “zaļie pirkstiņi”. Noklausāmies anekdotisku gadījumu par potzariem, kas apliecina – jā, ir gan, bet šī un vēl citu aizraujošu stāstu aprakstīšana aizņemtu vairākas laikraksta lappuses. Andrejs Svilāns mums pastāstīja vēl daudz interesanta - par zirgkastaņām, dārznieku grābekļiem, gliemežvākiem un smiltīm. Apspriežot latviešu dārzkopības tradīcijas, Andrejs Svilāns, izceļas ar jautru tiešumu. Kārtīga latvieša dārzā bieži esot vērojams princips – starp diviem augiem ir atstāta tieši tik liela atstarpe, ka pa vidu var iestādīt vēl vienu. Tiem izaugot lieliem, gribi vai negribi, kāds ir jāmet laukā. Tomēr, labā lieta ir tā, ka atbrīvojas vieta jaunam košumkrūmam vai kādai skaistai puķei. Šī bija laba iespēja ikvienam izteikt savu sāpi par augiem, kas nesaprotamu iemeslu dēļ nonīkst un nezaļo. Meistars neskopojās ar padomiem. Dārzs ir ļoti smalka padarīšana. Tas jāapstāda tā, lai visiem augiem klātos labi - jāstāda ar prātu, ne tikai ar lāpstu.

Pavasaris ir klāt un laiks doties uz Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī, lai baudītu dabas atmodu visā tās krāšņumā.

Ginta Zalcmane
Latvijas Nacionālā bibliotēka

Tikšanās ciklā “Domātājs un darītājs”. Savas paradīzes meklējumos - pastaiga Eiropas dārzu un parku vēsturē kopā ar grāmatas "Eiropas skaistākie dārzi" autoru Andreju Svilānu. Viesos dendrologs, grāmatu autors Andrejs Svilāns sarunā ar kultūras projektu vadītāju Liegu Piešiņu. Interesentiem tiks sniegta iespēja nopirkt autora grāmatu no izdevniecības “Latvijas Mediji”. 2025. gada 10. aprīlis.