Ievas Strukas monogrāfijas “Par skaisto un aplamo dzīvi” galvenais varonis Anšlavs Eglītis ir spilgta, vairumam latviešu zināma personība. Ieguvis mākslinieka diplomu, pabeidzot Latvijas Mākslas akadēmiju, ilustrējis vairākas savas grāmatas. Visu savu mūžu Eglītis veltījis rakstniecībai, sasniegdams izcilas grāmatniecības virsotnes, bijis arī viens no retajiem latviešu rakstniekiem, kuri “brīvajā pasaulē” prata izdzīvot no rakstīšanas valodā.

Strukas monogrāfiju bija ļoti gaidījuši gan Latvijas, gan latviešu mītnes zemju diasporu Eglīša daiļrades cienītāji. Tā veidota kā astoņu hronoloģiski kārtotu grāmatas nodaļu gredzens – no rakstnieka piedzimšanas līdz aiziešanai mūžībā. Grāmatā vēstīts par Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgas dzimtas dzīvi. Viņa vecāki ir rakstnieks un mākslas teorētiķis Viktors Eglītis un skolotāja, tulkotāja Marija Eglīte. Anšlavam Eglītim līdzās allaž bijusi dzīvesbiedre Veronika Janelsiņa – māksliniece un spoža personība ar spilgtām un unikālām, tikai viņai, tipiskām rakstura iezīmēm. Grāmatā iekļauts ne mazums arī ar viņu un viņas ģimeni saistītu interesantu, savstarpējās attiecības raksturojošu epizožu. Jau minētie Eglītim tuvie cilvēki, draugi un daudzi citi līdzgaitnieki spilgti atklājas savstarpējā saskarsmē, sarunās, vēstulēs un notikumos.

Plašāks apraksts Latvijas Nacionālās bibliotēkas Literatūras ceļvedis Nr. 1/2023.

LNB Pakalpojumu departamenta Uzziņu un informācijas centra Informācijas pakalpojumu un starpbibliotēku abonementa nodaļas vadītāja Ginta Zalcmane.

Edvīns Raups – latviešu dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs.

“Raups ir viens no spilgtākajiem 90. gadu dzejas novatoriem gan dzejas situācijas, gan formas savādošanā. Dzejas situācijā arvien mazāk saglabājas pazīmes, kas ļautu rast atbilstību dzīves situācijai, svarīga ir izkāpināti individuāla pasaules izjūta un pārdzīvojums, tiekšanās līdzsvarot intelektuālo bagātību ar emocionālo piesātinātību. Raupa metaforas un simboli bieži izsaka latviešu dzejā neaprobētas nozīmes. Raupa dzejā vienojas augstais, metafiziskais ar ikdienišķo, pierasto, kas sapresēts vienā izjūtā, vienā jēdzienā. Raups saglabā sevī iekšēji sakārtotu vērtību sistēmu, kuras centrā ir cilvēks, dzīvība, ar augstāko autoritāti Dievu." (I. Kalniņa).

No spāņu un portugāļu valodas tulkojis F. G. Lorkas, O. Pasa, H. Kortāsara, H. L. Borhesa, P. Koelju u.c. darbus, kā arī literatūru bērniem.

Dzejoļu krājumu „Putn" autors pats piesaka šādi: „Noķert, ielikt rāmītī mirkli nozīmē sagūstīt putnu ‒ vai to es gribu? Kas ir tas, kas aizrauj tevi kādā ainavā, domā, cilvēkā un kas nav ne šī ainava, ne doma, ne cilvēks? Iespējams, tā ir ilgi gaidīta atklāsme, laika un telpas poētiska kvintesence, kas vienmēr atrodas kaut kur tepat, dvēseles stiepiena attālumā un kas nekādā veidā nav sagūstāma. Ja nu vienīgi pārradāma. Tāpēc izvēlējos pazīstamu burtu kopu, kam ceļā pie manis, pie mums, aizrāvusies elpa ‒ putn''. Mans uzdevums ‒ iet pretimceļu, iet pretim vārdiem, kamēr sastopu to nozīmi, kas apaugļota ar bezvārdu atklāsmi. Vēl to sauc par dzeju."

Dzejnieks ir septiņu dzejas krājumu autors. Saņēmis Klāva Elsberga prēmiju (1990), Latvijas Literatūras gada balvu (2008), Ojāra Vācieša prēmiju (2009), un citas balvas. Jaunākais dzejoļu krājums “Ugunsnedrošs pulss” (2016).

Edvīns Raups par starpzonu, kurā atrodamies šobrīd un virs kuras krājas “mākoņu eskadras kontūrās neskaidrās,”(Līvu dziesma) ir īpaša zona, kurā dvēsele jeb apziņas metafiziskā izpausme tiek raustīta te uz vienu, te uz otru pusi. Tā aicina izlēmīgi rīkoties, gan ticēt labajam.

Bet es nevēlos ienīst cilvēkus pēc viņu etniskās piederības, un kara draudi šo vēlēšanos apdraud. Starpzonā, kad šaut vēl nav atļauts, bet ienaidnieks ir skaidri zināms, mani nodarbina jautājums, kā cīnīties pret rainisko tumsu, kad naida vektors ir pavērsts prom no cilvēka kā bioloģiskas radības visā tās daudzveidībā. Vai šī cīņa atkal tiek atlikta uz labākiem laikiem?

Un var būt, ka es esmu nekas un būšu nekas, kā raksta portugālis Fernandu Pesoa, tomēr manī mīt visi pasaules sapņi. Arī par mieru. Raups, Edvīns, Jūnijs. Starpzona: [sakarā ar Ukrainas karu: eseja] / Edvīns Raups. Domuzīme, 4 (2022), 72. lpp.

Informāciju apkopoja Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane