Ulbrokas bibliotēka, 2023. gada 21. marts

“Un var būt, ka es esmu nekas un būšu nekas, tomēr manī mīt visi pasaules sapņi. Arī par mieru.” (Fernanda Pesoa, atdzejojis. E. Raups)

Ne pārāk siltajā, tomēr, pirmajā pavasara dienā Ulbrokas bibliotēkā notiek otrs literāro darbu lasījums par tematu “Ģimeniskums un radošums” ciklā “Rakstnieku stāsti – konteksts un priekšstati”. Viesos brīnišķīga teātra zinātniece, vairāku monogrāfiju autore, “Kilograms kultūras 2022” balvas ieguvēja Ieva Struka un dzejnieks intelektuālis, atdzejotājs un tulkotājs Edvīns Raups. Saruna latviešu literatūras vēstures, teātra un dzejas mīlētājiem. Pasaules dzejas dienā tiek lasīti Edvīna Raupa jaunākie dzejoļi. Iespējams, zināmā veidā kā starpzona, kurā atrodamies šobrīd un virs kuras krājas “mākoņu eskadras kontūrās neskaidrās”, kurā apziņa tiek raustīta te uz vienu, te uz otru pusi. Izlēmīgi rīkojoties un ticot labajam ne mazāk svarīgi no kuras dzīves puses uz to skatāmies – no skaistās vai no aplamās. Vakara sarunas moderatore kultūras žurnāliste Liega Piešiņa ne mirkli neatslābina klātesošo interesi un noskaņojumu.

Ulbrokas bibliotēkas izstādes materiālos martā ir Gunārs Priede un Anšlavs Eglītis. Viens no viņiem pēc Otrā pasaules kara kļuva par populārāko padomju latviešu dramaturgu, otrs iedzīvojās ASV Rietumkrastā, kur turpināja rakstīt un tapa par vienu no ražīgākajiem trimdas autoriem. Abus ir vienojis laiks, bet šķīrusi telpa. Ievas Strukas monogrāfijas “Par skaisto un aplamo dzīvi” galvenais varonis Anšlavs Eglītis ir spilgta, vairumam latviešu zināma personība. Ieguvis mākslinieka diplomu, pabeidzot Latvijas Mākslas akadēmiju, ilustrējis vairākas savas grāmatas. Visu savu mūžu Eglītis veltījis rakstniecībai, sasniegdams izcilas grāmatniecības virsotnes, bijis arī viens no retajiem latviešu rakstniekiem, kuri “brīvajā pasaulē” prata izdzīvot no rakstīšanas latviešu valodā.

Ievas Strukas monogrāfija tika gaidīta un ir labi novērtēta. Tā veidota kā astoņu hronoloģiski kārtotu grāmatas nodaļu gredzens – no rakstnieka piedzimšanas līdz aiziešanai mūžībā. Grāmatā vēstīts par Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgas dzimtas dzīvi. Viņa vecāki ir rakstnieks un mākslas teorētiķis Viktors Eglītis un skolotāja, tulkotāja Marija Eglīte. Anšlavam Eglītim līdzās allaž bijusi dzīvesbiedre Veronika Janelsiņa – māksliniece un spoža personība ar spilgtām un unikālām, tikai viņai, tipiskām rakstura iezīmēm. Grāmatā iekļauts ne mazums arī ar viņu un viņas ģimeni saistītu interesantu, savstarpējās attiecības raksturojošu epizožu. Jau minētie Eglītim tuvie cilvēki, draugi un daudzi citi līdzgaitnieki spilgti atklājas savstarpējā saskarsmē, sarunās, vēstulēs un notikumos. Šādi vērtē un darbu iesaka Ginta Zalcmane, LNB “Literatūras ceļvedis” š.g. pirmajā numurā.

Ikdienā rakstniecības stils Struku ģimenē ir atšķirīgs, bet auglīgs un radošs. Ievai galvenokārt darbs teātrī un tikai pēc tam ilglaicīgi pētījumi, dažādu autoru biogrāfijas un neskaitāmu darbu pārzināšana. Edvīnam savukārt, ikdienas lauki vieš dzejas formu izkāpināto individualitāti un emocionālo labsajūtu. Cilvēcīgi, cienoši – ar sakārtotu vērtību sistēmu, kuras centrā ir cilvēks, dzīvība un augsta morāle. Ar ieteikumu lasīt, pārlasīt labu latviešu literatūru, aicinu uz nākamo tikšanos ciklā “Rakstnieku stāsti – konteksts un priekšstati”, 2023. gada 18. aprīlī, plkst.18.00 Ulbrokas bibliotēkā “Sākums mūs atrod pats…” Viesos latviešu mūziķis un dziesmu autors Kārlis Kazāks. Saruna par cilvēkiem, Latvijas vietām un sapņiem. Moderatore kultūras žurnāliste Liega Piešiņa.

Paldies par tikšanos,
Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane