Ulbrokas bibliotēkas Muzeju nakts 2023 pasākumam tika dots nosaukums “ATMIŅU RADĪŠANA – Biķeru skolas stāstu un Ulbrokas bibliotēkas kalendārais laiks”. Pasākuma gaitā notika mācību stundas, rakstītprasmes pārbaudījums, tika radītas gaišas skolas laika atmiņas un rosināta sirsnīga saruna par Pēteru Brūveri, Biķeru skolu un mums – atmiņu radītājiem. Kalendārs “Pēters Brūveris. Biķeru astoņgadīgā skola (1964-1972)” ir laika nogrieznis, kas atspoguļo Ulbrokas bibliotēkas kolektīva un Biķeru skolas entuziastu pētniecisko darbu. Novadpētniecības krājuma sagatavotais dokuments, ir unikāls kolektīvās atmiņas liecību kopums, kas prezentē Biķeru skolas vēsturi un apkārtējās kopienas vienotību.
Vēsturiski skolas ēku komplekss veidojies no skolas ēkas, kas celta 1897. gadā, internāta dzīvokļiem “Vārpās” un “Ķesteros”. Savukārt “Kreipjos” un “Krišjāņos” bija divi dzīvokļi, kuros atradusies darbnīca un divas klases. Deviņpadsmitā gadsimta beigās, divdesmitā gadsimta sākumā tie pielāgoti skolas vajadzībām. Tepat, pie skolas arī malkas šķūnis, noliktava un kūts. Skolas telpas - bez ūdensvada un kanalizācijas, sildāmas ar krāsni, taču elektrība jau ir. Sākotnēji katrā klasē mācījušies no 17 līdz 27 skolēniem. Skolas pagalmā bijis mācību un izmēģinājumu lauciņš, augļu un ogu, un sakņu dārzi. Protams, sporta laukums.
Pēc Siguldas zonālā valsts arhīvā atrodamiem skolas pases datiem sākotnēji Biķeru 7. gadīgā skola (1957.-1962. gads) atradusies Rīgas rajona “Dreiliņu” ciemā, ar pasta nodaļu Ulbrokā. Pēc arhīva datiem Biķeru 8. gadīgā skola (1961. -1975. gads) iekļauta Rīgas rajona Stopiņu ciemā. Kā skolas mikrorajonā ietilpstošas vairs netiek uzskaitītas mājvietas, bet gan l/a “Saurieši” 3, komjaunatnes brigādes teritorijas, padomju saimniecības “Pļavnieki” ciemats un Institūta ciemats “Ulbroka”. 1.- 4. klašu grupā, kur tobrīd 3. klasē skolojas Pēters, mācās 103 skolēni. Trešklasnieku Pēteru latviešu valodā, aritmētikā, zīmēšanā un darbmācībā māca skolotāja Annele Tabūne. Kopumā skolā tobrīd darbojas 17 skolotāji.
Pēters Brūveris savulaik par Biķeru astoņgadīgo skolu sacījis: “Mācījos Biķeru astoņgadīgajā skolā. Bija kādreiz tāda skola blakus Biķeru baznīcai. Rīga tad vēl nebija tik izplūdusi, un Biķeru skoliņa bija tāda tipiska lauku skola – nelielas klases, regulāra bumbas dauzīšana, iešana kolhoza laukos strādāt (atceros, toreiz cieņā bija dusts). Tāpat “čikas” spēlēšana mežiņā, gandrīz visi bērni tai skolā nāca no parastajiem, precīzāk sakot “melnajiem””. (Repše G. Pēters bez astes: intervija ar dzejnieku P. Brūveri // Labrīt. – 1994.–15. decembrī).
Atmiņas par skolas laika notikumiem nav tikai sniegtās intervijas vai tā laika fotogrāfijas un priekšmetiskās liecības, bet - satiktie klasesbiedri vai skolasbiedri. Atmiņas spēj atsaukt personisku pieredzi, apzināt svarīgāko katra dzīvē, kā arī nest līdzi personisko emociju kopumu, kas iezīmē pārdzīvoto, piedzīvoto, iespējams, neapzināto.
Jāsaka, ka Biķeru skola bijusi labi nodrošināta ar tobrīd skolēniem nepieciešamo mācībām un darbam. Vien zinot Pētera Brūvera neatkarīgo raksturu, varam spriest, ka ne viss skolas stundās piedāvātais mācību materiāls viņam ir gājis pie sirds. Un kā jau katram skolēnam bijuši savi mīlētākie un mazāk mīlētie skolotāji.
Par skolu un skolotājiem videointervijās zina stāstīt agrākie Biķeru septiņgadīgās un astoņgadīgās skolas skolēni. Sagatavotais materiāls iepriecina gan pasākuma apmeklētājus, gan pasākuma viesus. Tostarp stāstnieki, kas ar savām mutvārdu liecībām, pateicoties dzejnieka skolas gaitām Stopiņu ciemā, atklāja citus ļoti patiesus, sirsnīgus skolas dzīves stāstus. Dokumentētais materiāls ir kā atmiņu krātuve par skolas vidi un lietu kārtību, pārbaudījumiem un pārdzīvojumiem, daudzveidīgām aktivitātēm un nokļūšanu līdz skolai. Tā ir visgaišākā patiesība par skolotājiem, mācību stundām un skolu, kas sagatavo dzīvei un ir sākumposms izglītošanā, draudzībā un mīlestībā. Uz īsu mirkli, lūdzam apsēsties skolas solā, lai par sevi atstātu rakstisku apliecinājumu un apliecinātu piederību Biķeru skolas laikam.
Arī toreiz - maijā, kad ziedēja ceriņi, bija eksāmenu laiks un tika meklētas laimes ziedlapiņas.
Lai arī, šogad, tiekoties, ceriņi neuzziedēja, mums visiem kopā izdevās gaišs un sirsnīgs notikums, kas atplaucēja laimes, sirsnības un pateicības ziedus.Paldies atmiņu stāstniekiem un fotogrāfiju autoriem Antonijai Bārbalei, Inesei Ivanovai, Vitai Bangai, Laimai Grantai, Irēnai Leimanei, Anitai Aleksei, Vilnim Apsītim, Aināram Lāčgalvim, Andrejam Gulbim.
Tekstuāli vizuāla materiāla atspoguļojums vērojams ulbrokasbibliotekas.lv mājaslapā dažādās sadaļās – projekti, galerijas, video, reprezentatīvi materiāli, YouTube kontā un feiskuka profilā. Vērojam un stāstām Stopiņu pagasta skolas vēsturi.
Mēs joprojām pieņemam Biķeru skolas fotogrāfijas, lai apkopotā veidā tās iekļautu novadpētniecības datubāzē.
Ulbrokas bibliotēkas kolektīva vārdā, Daiga Brigmane