Publicitāte (2005-2018)
Latvijas pagastu bibliotekāru 4. kongress „Pagastu bibliotēkas gaismas un problēmu tīklā” sesijas „Jauni novadi, jauna kultūras infrastruktūra” darbā (2005. gadā) uzstājās bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane un Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs. Atzīmējami darbinieku raksti un viedokļi par profesionālām tēmām, vadītājas Daigas Brigmanes zinātniski pētnieciskā darba izstrāde – maģistra darbs „Bibliotēka kā publiskās telpas sastāvdaļa” (2008. gads) un bibliotekāres Ievas Mūrnieces„ Ģenealoģija un bibliotēku darbs” (2005. gads) un publicēšana bibliotēkzinātņu nozares izdevumā „Bibliotēku Pasaule” ar raksta nosaukumu „Dzimtu vēstures pētniecība Latvijā un ārvalstīs”.
Bibliotēkas organizētie literāri tematiskie pasākumi, tikšanās ar rakstniekiem un novadniekiem vienlaikus veicina arī bibliotēkas publicitāti, atpazīstamību un pieejamību.
Bibliotēkas Viesu grāmatā lasāma sabiedrības un bibliotēkas lietotāju attieksme, kā arī vērtējums bibliotēkas darbībai un juridiskajam statusam. Bibliotēkas vadītājas personiskais ieguldījums novērtēts ar Rīgas rajona atzinību, piešķirot titulu „Gada bibliotekārs 2006” un konkursa „Pagasta bibliotekārs – Gaismas nesējs” uzvarētājas Pierīgas rajonā titulu 2007. gadā. Arī 2008. gads ienesis starptautisku interesi un darba kvalitātes atzinību, kur bibliotēkas vadītājai Rīgas rajona atzinības raksts par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā, integrācijā un kultūrvides veidošanā Stopiņu novadā.
_______________________________________________________________
Bibliotēkas darbības starptautisks vērtējums un darbības principi ieinteresējuši viesus no Polijas Informācijas sabiedrības fonda un Polijas Grāmatu institūta, kuru vēlme bija apzināt, kā norisinās Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” īstenošana (2008. gads).
Arī Polijas bibliotēkas, no jau minētā Geitsu fonda, saņēmušas dāvinājumu projekta pieteikuma sagatavošanai, līdzīga projekta izveidei Polijā. Savas vizītes ietvaros, 10. jūlijā Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkā, viesojās pieci viesi no Polijas un pārstāvji no Kultūras ministrijas valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas”. Polijas kolēģi interesējās par to, kādiem mērķiem tiek izmantoti projektā „Trešais tēva dēls” iegūtie datori, kāda ir lietotāju attieksme pret to, ka viņiem tiek piedāvātas jaunas datoru izmantošanas iespējas, vai datori tiek izmantoti arī spēļu spēlēšanai un rēķinu apmaksai tiešsaistē, kāds ir bijis pašvaldības ieguldījums. Ar prieku varējām stāstīt, ka pie mums datori patiešām tiek izmantoti ne tikai izklaidei, bet arī nopietnākas informācijas izguvei no tīmekļa plašumiem, un, ka cilvēki ar patiku apgūst iespējas, kādas piedāvā jaunākās dažādu programmu versijas. Pieaugušie internetu izmanto arī, lai sameklētu kaut ko par konkrētu cilvēku interesējošu hobiju – rokdarbiem, dabas parādībām un mākslas darbiem.
_______________________________________________________________
2008. gada oktobrī, Latvijā zināmā projekta „Trešais tēva dēls”, darba vizītē ierodas un Ulbrokas bibliotēkā viesojas Bila & Melindas Geitsu fonda programmu vadītāja Džesika Dora (Jessika Dorr) un fonda „Globālo bibliotēku” koordinatore Debra Džeikobsa (Deborah Jacobs). Tālās zemes pārstāves pavada fonda līdzfinansētā projekta īstenotāji Latvijā - valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas” darbinieces publisko bibliotēku attīstības projektu vadītāja Sandra Ozoliņa, projekta ietekmes novērtēšanas vadītāja Kristīne Pabērza un projekta koordinatore Līga Masēna. Darba grupas mērķis – piešķirto finansiālo līdzekļu pielietojums, telpu iekārtojums, informācijas tehnoloģiju piedāvājums, iedzīvotāju apmeklējums un datoru izmantojamība. Jāsaka, ka ieguldītais darbs tika atzinīgi novērtēts ar pateicību Stopiņu novada domes ieguldījumam, ar atzinību profesionālām un apmācītām bibliotēkas darbiniecēm, ar noslogotiem datoriem un apmierinātiem apmeklētājiem. Ieraksts Viesu grāmatā vēsta:
Thank you so much for the tour of your beautiful library. It is such an important and vibrant community resource.Congratulations!
Jessica Dorr
Seattle, WA USA
1 October 2008
You and your municipality mayor should feel very proud of the work you have done together to create a growing and strengthening library.
Deborah Jacobs
Seattle, WA USA
Viesos Džesika Dora un Debra Džeikobsa (ASV, Bila & Melindas Geitsu fonda pārstāves) ULBROKAS bibliotēka, 2008. gada 1. oktobris
_______________________________________________________________
Sabiedrībā aktuālais identitātes jautājums Stopiņu novadā ir pierādījis, ka personas tāpatība var turpināties, arī mainoties tās ārienei, intelektuālajām spējām, atmiņai, saglabājot priekšstatu par sevi kā par vienreizēju lietu, kas atšķiras no citām, taču mijiedarbībā saglabā kultūrainavisko rokrakstu, cilvēku gājumu un notikumu virknējumu. Seno māju kontekstā, pašā Rīgas pievārtē ciematos - Dreiliņi, Ulbroka, Vālodzes, Dzidriņas, Saurieši un Līči atradīsiet koka ēkas, senus pagrabus, uzzināsiet notikumus un stāstus, kas raksturo vietu, laiku un cilvēkus Stopiņu novadā.
Sadarbība ar LU profesori folkloristikā Janīnu Kursīti un LTV1 komandu apzināto materiālu par Stopiņu novada viensētām sagatavoja un ekranizēja vizuālā formātā, veidojot video stāstu “No sētas uz sētu. Stopiņu novads”. Latvijas televīzijas 1. kanālā raidījums „No sētas uz sētu. Stopiņu novads” pirmo reizi tiek demonstrēts 2014. gada 12. aprīlī.
_______________________________________________________________
Bibliotēku novadpētniecības konference "Novadpētniecības jaunās dimensijas atmiņas institūciju sadarbībā", Dobelē, 2014. gada 1.-2. oktobris. Konferences tematiskajā sadaļā Lokālais saturs globālajā tīmeklī dalījās Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane, kas savā uzrunā akcentēja sava novada un pašvaldības kultūras kanona vērtības, ko veicinājusi sabiedrības ieinteresētība un līdzdalība bibliotēkas procesos. Stopiņu novada jostas stāsts (2012) un seno māju apzināšanas projekts (2013) ir veidots kā kultūras mantojuma saglabāšana digitālā un telpu vidē, ko veicinājusi radoša sadarbība ar nozaru stratēģijām, kas ietver muzeja, bibliotēku un novada sadarbību.
_______________________________________________________________
UZSĀKTA AUTOMATIZĒTA LIETOTĀJU APKALPOŠANA, NODROŠINOT NEATKARĪGU LITERATŪRAS UN NEPIECIEŠAMĀS IMFORMĀCIJAS SAŅEMŠANU VISTUVĀK DARBA UN DZĪVESVIETAI
2015. gadā modernizēts un atvieglots bibliotēkas lietotāja un bibliotekāra apkalpošanas process, uzsākot automatizētu grāmatu izsniegšanu – saņemšanu.
Jebkuram bibliotēkas elektroniskā kataloga lietotājam ir pieejama izdevumu meklēšana katalogā . Bibliotēkas reģistrētajiem lietotājiem tiek piedāvāta iespēja pieslēgties bibliotēkas elektroniskajam katalogam un izmantot autorizētā lietotāja iespējas – skatīt ziņas par saviem izsniegumiem, pagarināt izsnieguma termiņu, skatīt informāciju par rindām uz izdevumiem, veikt eksemplāru pasūtīšanu, kā arī iestāties rindā uz izsniegtajiem izdevumiem.
Gan bibliotēkas darbinieki, gan lietotāji šī gada laikā ir pārliecinājušies, ka elektroniskā kataloga sniegto iespēju praktiska lietošana ir ļoti ērta un efektīga.
_______________________________________________________________
STOPIŅU NOVADA KULTŪRAS KANONS RAKSTU ZĪMĒS (2015 -2018)
Nozīmīga ir Stopiņu novada Novadpētniecības darba koncepcijas izstrāde un rīcības modelis sadarbībai visās atmiņas institūcijās. Apzināts kultūras kanons un kultūras mantojuma kopums, kas atspoguļo uzkrātās un no jauna radītās nacionālās identitātes un kultūras vērtības seno māju un citu rakstu kontekstā. Stopiņu novada kultūras kanons rakstu zīmēs ir ceļojošās izstādes materiāla kopa, kas atspoguļo (ne)materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma apzinātos faktus un veic to popularizēšanu. Satura izklāstā - Līgo parks, Stopiņu novada iedzīvotāju jostas stāsts, kultūrvēsturiskais projekts „Senās mājvietas Stopiņu novadā”, dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera sirds un piederības stāsts savai dzimtajai vietai Stopiņu novadā. Izstrādātais resurss ir Pierīgas reģiona publisko bibliotēku kultūras kanona kopa un pieteikums Latvijas 100gadei.
_______________________________________________________________
STOPIŅU NOVADA KULTŪRAS KANONS RAKSTU ZĪMĒS (2015)
2015. gadā apzināts un uzsākts darbs pie Stopiņu novada kultūras kanona rakstu zīmēs izstrādes. Vairāku projektu ietvaros tiek apzināts kultūras kanons un kultūras mantojuma kopums, kas atspoguļo uzkrātās un no jauna radītās nacionālās identitātes un kultūras vērtības seno māju un citu rakstu kontekstā. Stopiņu novada kultūras kanons rakstu zīmēs top kā kartīšu komplekts, t.sk., ceļojošās izstādes materiāla kopa, kas atspoguļo (ne)materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma apzinātos faktus un veic to popularizēšanu.
Visa pārskata perioda darba prioritātes ir novadpētniecības un izglītojošais darbs, kā arī bibliotēkas projektdarbība Stopiņu novada kultūras kanona pētnieciskajā un nemateriālā kultūrvēsturiskā mantojuma dokumentēšanas un publiskošanas darbā. To veicina sadarbība ar LVKFFDA un AKKA/LAA institūcijām, kā arī LTV raidījuma “Ielas garumā” (2019) radošās komandas viesošanās Stopiņu novadā un pēctecība stāsta veidošanā par to, kādi vēsturiski esam šodienas skatījumā – ielas, saimnieciskā darbība un kultūrvēsturiskās mājas, kultūras kanona un rakstu liecības novada pētnieku stāstos https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/12.10.2019-ielas-garuma.-stopinu-novads.id169979/
Stopiņu novada kultūras kanona rakstu zīmēs kartīšu komplekts apskatāms ŠEIT.
Publicitāte (2020)
ULBROKAS BIBLIOTĒKA STARP GADA BIBLIOTĒKĀM PASAULĒ
IFLA (International Federation of Library Associations and Institutions) Pastāvīgā komiteja par Gada bibliotēku šogad pasludinājusi Oslo publisko bibliotēku, kura tiek saukta arī par Norvēģijas Deičmana bibliotēku. Īpaši izceltas arī četras citas bibliotēkas no Nīderlandes, Austrālijas, Beļģijas un Ķīnas. Kopumā šim titulam tika pieteiktas 32 publiskās bibliotēkas no 21 valsts, tostarp Ulbrokas bibliotēka, kas minēta IFLAS blogera Sandera van Kempena sarakstā, kas skatāms šeit – https://www.ifla.org/public-library-of-the-year-award/https://www.ifla.org/public-library-of-the-year-award/
2021. gada pavasarī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs aicināja Ulbrokas bibliotēku sagatavot pieteikumu Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) izsludinātajai IFLA 2021. gada publisko bibliotēku balvai (arhitektūrā) un pārstāvēt Latviju starptautiskajā konkursā.
Konkursa mērķis - izcelt jaunās publiskās bibliotēkas visā pasaulē. 2021. gada balvai varēja pieteikt 2019. un 2020. gadā celtās vai pārbūvētās bibliotēkas, kas apvieno atvērtu, funkcionālu arhitektūru ar radošu pieeju informācijas tehnoloģijām, interesi pret vietējo kultūru un digitālajiem attīstības procesiem.
Pieteikums, ko pavadīja fotogrāfijas un video rullītis, tika sagatavots angļu valodā. Tika akcentēta bibliotēkas un jaunās ēkas saistība ar vietējo kopienu un apbūvi, ēkas funkcionalitāte, telpu un aprīkojuma fleksibiltāte un dažādās izmantošanas iespējas. Uzmanība tika pievērsta atvērtās ģimenes tipa bibliotēkas zonējumam un atbilstībai dažādām vecuma grupām un vajadzībām - Abonementam kā ikvienam pieejamai kopienas dzīvojamai istabai. Apskatīti tika ilgtspējīgās attīstības principi būvniecībā un bibliotēkas darbībā, un digitizācijas izmantojums bibliotēkas satura komunikācijā un jaunas pieredzes radīšanā bibliotēkas satura iepazīšanai.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzaicinājums bija mūsdienīgā Ulbrokas bibliotēkas darba novērtējums. Ar pateicību Stopiņu novada domei par jaunajām telpām Ulbrokas bibliotēka ir pagodināta par iespēju pārstāvēt Latviju.
Piecu pretendentu grupā uz galveno balvu tika nominētas • Deichmann Bjørvika, Oslo publiskā bibliotēka (Norvēģija) • Forum Groningen (Nīderlande) • Marrickville bibliotēka (Austrālija) • Het Predikheren (Beļģija) • Ningbo jaunā bibliotēka (Ķīna). Publiskās bibliotēkas Gada balvas 2021. gada uzvarētājs ir Deichmann Bjørvika, Oslo publiskā bibliotēka (Norvēģija) savukārt, IFLA publisko bibliotēku sadaļas emuārs sniedz informāciju par visām dalībvalstīm šajā starptautiskajā konkursā.
Informāciju sagatavoja Ulbrokas bibliotēkas kolektīvs
_______________________________________________________________
Publikācija gatavojot ziņojumu par Latvijas bibliotēkām un informāciju Čehijas bibliotēku žurnāla speciālizlaidumam.
Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēka (2020), no 2021. gada 7. jūlija Ulbrokas bibliotēka.
2020. gadā Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēka pārcēlās uz jaunām telpām jaunajā novada Kultūras centrā “Ulbrokas Pērle”. Ēka ir pašvaldības īpašums, un tās izbūve tika veikta, izmantojot tikai un vienīgi pašvaldības budžeta līdzekļus. Būvējot Kultūras centru, cik vien iespējams, tika ievēroti ilgtspējīgas būvniecības principi: 70 % būvniecības atkritumu tika pārstrādāti vai atkārtoti izmantoti, priekšroka tika dota ilgtspējīgiem un energoefektīviem materiāliem, kā arī vietējiem ražojumiem. Jumta apjumšanai izmantotas slānekļa plāksnes, kas ir viens no visekoloģiskākajiem jumta segumiem, termoizolējošs, ilgmūžīgs un izturīgs pret dabas apstākļiem, piemēram, uguni un salu. Ēkas logu rāmji ir veidoti no koka, kas mūsdienās nav pārāk izplatīts risinājums; arī lielākā daļa grīdu, kāpņu un akustisko paneļu ir no koka. Turklāt šie koka izstrādājumi ir ražoti Latvijā, ievērojot ekoloģiskos principus. Lielākā daļa mēbeļu arī ir gatavotas no koka, un to veicis vietējais koka mēbeļu ražotājs. Ēkai piešķirts energoefektivitātes B līmenis.
Bibliotēkas jaunās telpas ir veidotas atbilstoši bibliotēkas funkcijām un vajadzībām. Centrā atrodas galvenā zāle kā vienota ģimenes dzīvojamā istaba ar balkona galeriju; visā bibliotēkā ievērota telpu fleksibilitāte un modularitāte, atpūtas zonām mijoties ar darba vietām un piedāvājot plašas iespējas pašvadītam darba, mācību, izziņas procesam. Papildus iekārtotas divas speciālas lasītāju zonas – novadnieka, dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera vārdā nosauktā lasītava un Multimediju zāle.
Ēkas kupola apaļo formu iedvesmojis bruņurupucis – novada siluets administratīvajā kartē un viens no oficiālajiem novada simboliem. Nozīmīgs vides objekts ir papardes lapu formas strūklaka.Foto: Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēka
Citējot ēkas kupola apaļās formas, arī centrālā bibliotēkas plauktu sistēma veidota ieapaļā formā. Savukārt balkona galerija piedāvā dažādas darba un atpūtas zonas un skatu punktus. Foto: Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēka
Telpas interjerā grāmatu plaukti harmoniski mijās ar individuālām un grupu atpūtas un darba zonām. Foto: Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēka
Raksta autore Māra Jēkabsone
Bibliotēku attīstības centrs
Latvijas Nacionālā bibliotēka