Vēsture – sākotne un mūsdienas
|
|
Ulbrokas bibliotēka dibināta 1947. gadā, taču par tās pirmssākumiem varam uzskatīt Dreiliņu bibliotēku, kura pirmoreiz laikrakstos minēta jau 1896. gadā. Pirmoreiz ziņas par Stopiņu bibliotēkām minētas laikrakstā „Austrums”. Tobrīd tā saukusies par Dreiliņu bibliotēku, un kā zinām, Dreiliņi patlaban atrodas Stopiņu novadā. Bet tobrīd – 1896. gadā tā atradusies Rīgas apriņķī, kas iespējams, šobrīd saucams par Pierīgas reģionu. Ja ticam laikraksta „Baltijas vēstnesis” ziņām šai pašā gadā; „Pirms kādiem septiņiem gadiem šis pagasts tiesas ziņā tika pievienots Dreiliņu pagastam, bet pagasta valdes palika atsevišķi katram pagastam par sevi. Tā kā nedz viens pagasts, nedz otrs nava nekādi lielie, tad senāk jau dzirdēja izsakām vēlēšanos, kaut abi šie pagasti tapti savienoti par vienu. Bet tad cēlās jautājums, kā savienoto pagastu nosaukt: par Dreiliņu vai par Ulbrokas. Šinīs dienās šis jautājums izšķirts. Ulbrokas vēlnieku pulks savā priekšpēdējā sēdē nolēma pievienot Ulbrokas pagastu Dreiliņu pagastam. Tā tad nosaukums paliks Dreiliņu pagasts. Bija arī gluži pareizi, minēto nosaukumu paturēt, jo Dreiliņu pagastā ir ap 2000 dvēseļu, turpretī Ulbrokas pagastā tikai ap 600 dvēseļu pierakstīts. Kronēšanas dienai par piemiņu Dreiliņu pagasta vietnieku pulks nolēma dibināt pagasta bezmaksas bibliotēku – lasītavu. Statūti ir iesniegti pienācīgā vietā dēļ apstiprināšanas, kura drīzumā sagaidāma. Ievērojot abu pagastu tuvo satiksmi, būtu arī Ulbrokas pagasta iemītniekiem dota iespēja bibliotēku sevīm par labu izlietot.” [1] Dreiliņi toreiz atradušies Rīgas apriņķī, bet šobrīd – Stopiņu pagastā. Krājumā 305 grāmatas un 57 lasītāji. Zināms, ka bibliotēkā bez pieejamā grāmatu krājuma rādītas arī teātra izrādes. Kā pirmais zināmais bibliotēkas vadītājs 1935. gadā minēts Jānis Vītoliņš. Vēlāk “Brasliņu” mājās, kur bieži pulcējušies mākslas cilvēki, tās saimniece Alma Brasliņa noorganizē kolhoza “Ļeņina ceļš” bibliotēku, kura kā kultūras vieta darbojusies no pagājušā gadsimta [20.gs] piecdesmitajiem līdz aptuveni septiņdesmito gadu vidum. Ulbrokas bibliotēka vairākkārt mainījusi atrašanās vietu. Pēdējā pārvākšanās notikusi 2020. gada vasarā, kad palīdzot Zemessardzes 19. bataljonam, Ulbrokas bibliotēkas krājums no Ulbrokas Zinātnes centra telpām tiek pārvietots uz bibliotēkas vajadzībām speciāli celtām jaunām telpām - Kultūras centrā “Ulbrokas Pērle”. 1. No Ulbrokas// Periodika.lv. – Nos. no tīmekļa lapppuses. – Baltijas Vēstnesis – Nr. 193 (29.08.1896]. – Pieejas veida: tīmeklis URL: https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:233869|article:DIVL18|query:pagastu%20Dreili%C5%86u%20pagastam%20pagasts%20pagast%C4%81%20 |
1935. gadā Dreiliņu pagasta namā iekārtota bibliotēka, ar 614 grāmatām. Par tās vadītāju tika iecelts Jānis Vītoliņš.
Dokumentēti par bibliotēkas oficiālu dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1947. gads, kad Stopiņu ciema Dreiliņu bibliotēka tika atvērta ciema padomes ēkā „Tālavas” (skat. attēlu).
[2004. gada 31. jūlijs]. Pirmā koka ēka ceļa kreisajā pusē, braucot uz Biķernieku baznīcu.
Ceļš uz Ulbrokas bibliotēkas pirmsākumiem meklējams Stopiņu pagasta „Brasliņu” saimnieces Almas Brasliņas mājās. Apkārtnes ļaudis saimnieci mīļi sauc par bibliotekāri un kultūras dzīves organizētāju.
Rīgas rajona Stopiņu ciema Dreiliņu bibliotēkas Pases ierakstā fiksēts dibināšanas gads un nosaukuma maiņa – Rīgas rajona Stopiņu ciema Ulbrokas bibliotēka.
Fakta konstatējums pēc Latvijas PSR Kultūras ministrijas Pases datiem, kas izdota 1967. gada 10. martā.
Ulbrokas bibliotēka, kurā norisinās grāmatu izvēle, iepirkšana, apstrāde, rezervēšana, izsniegšana un saņemšana, kurā rakstām projektus, veidojam pasākumus, apkopojam informācijas resursus, rūpējamies par bibliogrāfiskajiem ierakstiem un novadpētniecības materiāliem, 2017. gadā atzīmē savas septiņdesmitgades pastāvēšanu un publisko darbību.
Šim notikumam par godu esam izveidojušas informatīvu rakstu pielikumu “Ulbrokas bibliotēkai – 70”. Tas iepazīstina ar bibliotēkas vēsturiskajā darbībā īpašiem cilvēkiem – bibliotēku vadītājiem. Apraksta bibliotēkas izveidošanās vēsturi. Stāsta par bibliotēku kā par lasītāja un grāmatu satikšanās vietu. Katram no mums uzticot savu uzdevumu un atbildību laika priekšā.
Aicinām ieskatīties rakstītajā materiālā!
Izdevuma autors, Ulbrokas bibliotēkas kolektīvs
 Grāmatu krājuma pārvietošanu, ievērojot nepieciešamos drošības un distancēšanās pasākumus veica Zemessardzes 19. kaujas nodrošinājuma bataljona komandieris Kaspars Auzenbahs ar karavīriem. 2020. gada 13. jūlijs.
|
2020. gada vasarā bibliotēka pārcēlās uz Kultūras centra “Ulbrokas Pērle” telpām Institūta ielā 3. Bibliotēkas jaunās telpas ir veidotas atbilstoši bibliotēkas funkcijām un vajadzībām. Centrā atrodas galvenā zāle kā vienota ģimenes dzīvojamā istaba ar balkona galeriju; visā bibliotēkā ievērota telpu fleksibilitāte un modularitāte, atpūtas zonām mijoties ar darba vietām un piedāvājot plašas iespējas pašvadītam darba, mācību, izziņas procesam. Papildus iekārtotas divas speciālas lasītāju zonas – novadnieka, dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera vārdā nosauktā lasītava un Multimediju zāle. |
 Ulbrokas bibliotēkas dalība IFLA (International Federation of Library Associations and Institutions) konkursā par publisko bibliotēku balvu arhitektūrā. 2021. gada marts.
|
2021. gada pavasarī Ulbrokas bibliotēku piedalās Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) izsludinātajā konkursā. Iespēja saņemt IFLA 2021. gada publisko bibliotēku balvu (arhitektūrā) un pārstāvēt Latviju starptautiskajā konkursā. Konkursa mērķis – izcelt jaunās publiskās bibliotēkas visā pasaulē. 2021. gada balvai tika pieteiktas 2019. un 2020. gadā celtās vai pārbūvētās bibliotēkas, kas apvieno atvērtu, funkcionālu arhitektūru ar radošu pieeju informācijas tehnoloģijām, interesi pret vietējo kultūru un digitālajiem attīstības procesiem. Uzmanība tika pievērsta atvērtās ģimenes tipa bibliotēkas zonējumam un atbilstībai dažādām vecuma grupām un to vajadzībām - Abonementam kā ikvienam pieejamai kopienas dzīvojamai istabai. Kopumā šim titulam tika pieteiktas 32 publiskās bibliotēkas no 21 valsts. Publiskās bibliotēkas Gada balvas 2021. gada uzvarētājs ir Deichmann Bjørvika, Oslo publiskā bibliotēka (Norvēģija). |
 Pētera Brūvera atcerei veltīta literatūras konference “Raksti un domraksti par Pētera Brūvera literatūras nozīmību” Ulbrokas Kultūras centrs “Ulbrokas Pērle”. 2022. gada 26. aprīlī
|
Ulbrokas bibliotēkas projekta darbība 2021. gadā tika veltīta Pētera Brūvera literārā mantojuma rakstniecības vērtībām. Pētīt un sagatavot rakstus par Pētera Brūvera publicēto un nepublicēto literāro mantojumu, pievēršoties dažādiem autora daiļrades aspektiem, tika uzaicināti literatūrzinātnieki un Ulbrokas vidusskolas izglītojamie. Literatūrzinātnieku vidū - pētnieki no LU literatūras, folkloras un mākslas institūta, LU Humanitāro zinātņu fakultātes, Rakstniecības un mūzikas muzeja. Pētera Brūvera publicētās un nepublicētās literārā mantojuma daļas izpēti veica Ieva Kalniņa. Tēmas izklāstu par mītisko tēlu un mītiskā slāņa konstatēšanu Pētera Brūvera dzejas korpusā apskatīja Ingus Barovskis, Pētera Brūvera bērnu dzejas grāmatas un poētiskās valodas savdabībai pievērsās Janīna Kursīte. Ulbrokas vidusskolas 11.-12. klašu jauniešu domraksti par “Dzejnieka līdzsvara meklējumiem radošajā dzīvē” tika izstrādāti, izpētot Pētera Brūvera novadpētniecības materiālu daļu Ulbrokas bibliotēkā, aprakstot daudzveidīgos daiļrades aspektus, kā arī piedaloties literārajā pastaigā, iepazīstot personības radošo dzīvi - dzejnieks, atdzejotājs, valodnieks, fotogrāfs, gleznotājs, literārais konsultants un redaktors. Literatūras konferences “Raksti un domraksti par Pētera Brūvera literatūras nozīmību” ieraksts https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/26-aprili-notiks-konference-raksti-un-domraksti-par-petera-bruvera-literaturas-nozimibu |
 Ulbrokas bibliotēkas 75 darba gadu jubileja. 2022. gada 1. jūlijs.
|
2022. gada 1. jūlijā Ulbrokas bibliotēka atzīmē 75 darba gadus, pulcējoties āra lasītavā un kopīgi ar viesiem tiek veidota Ziedu kompozīciju no līdzpaņemtajiem ziediem. Kolektīva vērtējumā ieskats bibliotēkas vēstures un mūsdienu lappusēs, iepazīstinot ar bibliotēkas jauno resursu – mājaslapu, novērtējot kopienas sadarbību. Tepat uzklausām viesu uzrunas, apsveikumus un cienājamies ar svētku kūkas gabaliņiem. Pasākums noslēdzas ar dziedātājas Kristīnes Prauliņas un ģitārista Ginta Smukā koncertu. Neizpaliek momentuzņēmumi, fotografēšanās, sarunas un viesu labsajūtas laiks. |
|
2023. gadā atdzimst Ulbrokas bibliotēkas Muzeju nakts organizēts pasākums “ATMIŅU RADĪŠANA – Biķeru skolas stāstu un Ulbrokas bibliotēkas kalendārais laiks”. Pasākuma gaitā notika mācību stundas, rakstītprasmes pārbaudījums, tika radītas gaišas skolas laika atmiņas un rosināta sirsnīga saruna par Pēteru Brūveri, Biķeru skolu un mums – atmiņu radītājiem. Kalendārs “Pēters Brūveris. Biķeru astoņgadīgā skola (1964-1972)” ir laika nogrieznis, kas atspoguļo Ulbrokas bibliotēkas kolektīva un Biķeru skolas entuziastu pētniecisko darbu. Novadpētniecības krājuma sagatavotais dokuments, ir unikāls kolektīvās atmiņas liecību kopums, kas prezentē Biķeru skolas vēsturi un apkārtējās kopienas vienotību. |
 |
2024. gadā Ulbrokas bibliotēka dod iespēju satikties, organizēt mācību un pētniecības procesus, personības un radošuma kopumu.
Muzeja nakts pasākums “Mācību un studiju laika pazīmes – lomas, stereotipi, pētniecība un stils”, kalendāra “Pēters Brūveris. Mācību un studiju laiks – Rīgas 49.vidusskola (1972-1975) un Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorija (1976 – 1980) ” prezentācija. Materiālu kopums ir laikabiedru atmiņu un dokumentētu resursu apkopojums ar audio kvadrātkodiem, kas lasāms gan drukātā, gan elektroniskā formātā. Aicinām ieskatīties ilustratīvajā materiālā un būsiet klātesoši notiekošajam. |