Pētera Brūvera ceturtā kalendāra “Mācību un studiju laika pazīmes – lomas, stereotipi, pētniecība un stils” atvēršanas svētki
Šī gada Muzeju nakts vienojošā tēma: izzināt un iegūt, pētīt un saprast, to sasaistot ar Starptautiskās Muzeju dienas tēmu "Muzeji izglītībai un pētniecībai". Šoreiz materiālu kopa par topošā dzejnieka skolas un studiju laiku Rīgā, par mākslas būšanu un nebūšanu, par savdabību un laikabiedru atmiņām, par jaunienācēju latviešu literatūrā un jaunradi dažādās mākslās.
2024. gada 18.maijā, Ulbrokas bibliotēkā projekta ietvaros Pētera Brūvera ceturtā kalendāra “Mācību un studiju laika pazīmes – lomas, stereotipi, pētniecība un stils” atvēršanas svētki. Viesos novadnieks Egīls Venters, laikabiedri un Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas Ģitāristu ansamblis skolotāja Kristapa Hermaņa vadībā.
Ceturtais kalendārs “Pēters Brūveris. Mācību un studiju laiks – Rīgas 49. vidusskola (1972 – 1975) un Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorija (1976 – 1980)” ir kalendārs, kas atspoguļo Ulbrokas bibliotēkas kolektīva pētniecisko darbu un jaunu stāstu par topošā dzejnieka skolas un studiju laiku Rīgā, par mākslas būšanu un nebūšanu, par savdabību un laikabiedru atmiņām, par jaunienācēju latviešu literatūrā un jaunradi dažādās mākslās. Bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane tā ievadā saka: “Ceturtais Pētera Brūvera kalendārs ir jaunības, trakulības un sevis pierādīšanas laiks. Katra neordināra lieta jaunietim ir izaicinājums un eksperiments. Vai tā būtu ķīmijas zinātne par vielu sastāvu un to pārvērtībām, vai kāds cits vidusskolas mācību priekšmets eksaktajā vai humanitārajā zinātnē - sasniegumi ir viduvēji un tiek balstīti uz pedagoģisku jūtu (ne)saskaņu. Tieši šeit Rīgas 49. vidusskolā sākas “mākslas būšana”, jo mācās vienā klasē ar Māri Melgalvu, kas Pēteri iesaista gan muzejnieku pulciņā pie Līvijas Volkovas, gan Jura Krieviņa fotostudijā ”Īriss”.
Projekta gaitā apmeklēts Rīgas 49. vidusskolas muzejs, notikusi komunikācija un dokumentu apmaiņa ar krājuma vadītāju Ainu Babri. Izgūtas vidusskolēna Pētera Vispārējo sekmju grāmatas ziņas. Edgara Dzeņa fotoattēli ar klases biedriem, darbība Blaumaņa un Rozentāla muzejā.
Rakstniecības un mūzikas muzeja lasītavā veikta nozīmīgu dokumentu atlase un apstrāde – 16 muzeja priekšmetu digitālās kopijas.
Savukārt, topošā dzejnieka augstskolas gadi atspoguļojas kursabiedru intervijās. Te caurvijas gan studenta nebēdnības, gan Pētera vēlēšanās vai nevēlēšanās iedziļināties apgūstamajās tēmās. Jaunības dienās tapušie foto ataino neatkarīgu, bet zinātkāru jaunieti, kurš piedalījies fotomākslas izstādēs un labprāt fotografējis citus, kā arī piedalījies paša portretu tapšanā, tāpat kā spēlējis teātra izrādē “Trīnes grēki”.
Pēters ir neparasts, neikdienišķs un atšķirīgs no citiem, to apliecina kursabiedru atmiņas, apgūstot zinības Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorijā Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes Kultūrizglītības darbinieku nodaļā. Studiju gados notiek nopietna pievēršanās dzejošanai, dzejas lasīšanai, aktiermeistarībai, muzicēšanai. Sirsnīgs un naratīvs ir kursa biedru atmiņu stāsts, par dvēseliski trauslo, jūtīgo dabu un citādo, kas šodienas skatījumā tapis par Pētera Brūvera laika grāmatu ar jūsmīgām dziesmām. Kalendārā iekļauti kvadrātkodi ar dziesmām, ko savulaik Pēters, kopīgi ar kursabiedriem dziedājis, rakstījis arī tekstu un mūziku.
Rakstnieks novadnieks Egīls Venters atceras: “1990. gads Latvijā bija ASS laiks. Zemeslodes, laikmeta, cilvēces, tautas ASS laiks. ASS laiks vienmēr nozīmē pārmaiņas, jaunu vektoru, nākotnes nojausmu. Kamēr Rīgas ielās notika dziesmotā revolūcija, žurnāls „Grāmata” veica revolūciju Latvijas kultūrā. Aizliegtie modernisma un postmodernisma teksti, avangarda dzeja un proza – divu gadu apgaismības sprints, kas ielika stūrakmeni 21.gadsimta latviešu kultūrtelpai. Leons Briedis, Igors Šuvajevs, Ingrida Vāverniece, Marģers Majevskis, Uldis Bērziņš, Guntis Berelis – tikai daži no šiem apgaismotājiem. Un, protams, Pēters Brūveris – ar prūšu tekstiem un paša dzeju, ar nerimtīgu klātbūtni toreiz un tagad.”
Muzeju dienas pasākumā piedalījās rakstnieks novadnieks Egīls Venters, dzejnieka Pētera Brūvera laikabiedri Aldis Alekss, Rīgas 49. vidusskolas muzeja vadītāja Aina Babre un klases biedri Edgars Dzenis, Andris Sirmais. Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes Kultūrizglītības darbinieku nodaļas kursa biedri Arnis Miltiņš un Oļģerts Lejnieks. Pasākuma vadītāju galvas rotāja Pēteram raksturīgā berete, šoreiz, visdažādākajās krāsās. Bet Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas muzikālu sveicienu Pēteram un skatītājiem atskaņoja ģitāristu ansamblis skolotāja Kristapa Hermaņa vadībā.
Pasākuma apraksts, kalendārs un galerijas šeit!